Vēsturiski pirmā ir līdera īpašību teorija, kura saglabā savu nozīmi arī mūsu dienās, kaut arī modificētā veidā. Šīs teorijas aizsākumi meklējami Senās Grieķijas politiskajā filozofijā, kura centās izskaidrot valdnieku, karavadoņu vadošo lomu sabiedrībā ar sevišķām iedzimtām īpašībām, kuras ir Dieva velte šiem cilvēkiem jeb „harizma”. Pats vārds „harisma” sengrieķu valodā nozīmē „Dieva dots” vai arī „Dieva žēlastības dāvana”. Pirmo reizi tādu jēdzienu kā „harizmātiskais līderis” lieto psiholoģijas zinātnieks Eriksons. Jēdzieni „harizmātiskā vara”, „harizmātiskais līderis” un „līderība” kļuva populāri pateicoties Maksa Vēbera darbiem 19. gs beigās.
Par harizmātiskiem līderiem parasti dēvē cilvēkus, kuri, pateicoties neizprotamām spējām un īpašībām, ir atstājuši neparasti spēcīgu iespaidu uz saviem laika biedriem un sabiedrību. Harizma nozīmē īpašas spējas, kas paceļ indivīdu pāri citiem un ko cilvēkiem piešķir Dievs, daba un liktenis. Harizmātiskajam līderim piemīt neparastas spējas, viņš veic „lielu misiju”, ir radoša personība un iedvesmo savus sekotājus.…
