Par Apgaismības laikmetu vēsta plaši izplatījies XVII gadsimtā sabiedriskais reālo zināšanu progress, kas nepieciešams ražošanai un tirdzniecībai. G. Hobsa, R. Dekarta, G.V.Leibnica, I.Ņūtona un B.Spinozas zinātniskā darbība iezīmēja zinātnes atbrīvošanās jauno etapu no reliģijas garīgās varas. Parādās buržuāzijas attīstība tādu zinātņu, kā fizikas, matemātikas, mehānikas un astronomijas ēnā, kas nozīmīgi iespaido Jaunā laikmeta materiālisma rašanos.
Apgaismības ideoloģija rodas Anglijā (Loks) XVII gadsimtā, un iegūst plašu atzinību Francijā XVIII gadsimtā (Monteskjē, Helvēcijs, Voltērs, Ruso).
Franču apgaismības filozofijā svarīga loma ierādīta dabisko tiesību problēmai. Cilvēkam ir tiesības uz dzīvi, brīvību un īpašumu. To ievērošana nodrošina pilsoņu tiesisko vienlīdzību. Jābūt harmonijai starp personiskām un sabiedriskām interesēm. Šai problēmai pievērsās Žans Žaks Ruso darbā „Par sabiedrisko līgumu” (1762).…
