Problēmas, kas risinātas darbā. Romāns galvenokārt ataino centrālā varoņa Alfrēda dzīves gaitas, pārdomas, izjūtas. Tās parāda arī viņa krīzi dzīvē, kas iestājusies šajā pusmūža vecumā, ko autors saudzīgi nosauc par “labākajiem gadiem”. Alfrēdam Turlavam ir četrdesmit seši gadi, vairāku gadu ilgs laulības stāžs, jau pieaugusi meita. Ir arī labi apmaksāts darbs rūpnīcas birojā, taču tā vien liekas, ka tas viss viņam laimi nenes un kaut kā tomēr pietrūkst šai dzīvē. Alfrēdam liekas, ka visu viņa dzīvi ir pārņēmusi rutīna, viss ar laiku ir kļuvis ierasts, ikdiena pelēcīga. Viņš romāna gaitā stāsta arī par savām attiecībām ar sievu Līviju. No tā ir iespējams nojaust, ka visu savu kopdzīvi ar Līviju Alfrēds bija veidojis bez sevišķas un neprātīgas mīlestības pret viņu. Sieva viņam ir kā labs draugs un atbalsts grūtos brīžos, kā arī ikdienā, taču pietrūkst kaut kā tāda, kas atdzīvinātu viņa sirdi.…
