Nobeigums
Lai gan kritiķu viedokļi par režisora Hermaņa izrādi un par to, cik precīzi un korekti Velbeka romāns priekšnesumā interpretēts, ir bijuši pretrunīgi, JRT ieguldījumu teātra mākslā nevar noliegt un vērtēt kā mazsvarīgu. Fakts, ka Velbeka romānu tulkojis izrādes režisors apspriežoties ar izrādes sastāva aktieriem, liecina par padziļinātu ieguldījumu šī darba izpratnē, ar to aizpildot gan telpu, gan laiku, pretēji S. Razdobes paustajam viedoklim: “Novēršot atkārtojumus un informatīvo rotēšanu ne tikai minētajā ainā, bet arī galvenā varoņa monologos, izrādi varētu ievērojami saīsināt, dabūjot nost pat stundu no tagadējām četrarpus, kuras, manuprāt, netiek attaisnotas, respektīvi, piepildītas ne mākslinieciski, ne jēdzieniski”.
Interpretācija ir izdevusies, jo izrāde ļauj Velbeka vēstījumu sniegt ne tikai literārā formātā, bet jau piešķir tai vizuālu pamatu, kas sniedz gan “mūsdienu skrienošajam eiropietim” iespēju ideju uztvert ar daudz mazāku piepūli, gan personai ar padziļinātu interesi uzņemt to daudz plašākā spektrā. Tādejādi tiek likvidēta iespēja, ka dramatizējums būtu kādai inteliģences grupai nepiemērots. …
