Sociālā gadījuma risināšana

Nobeigums un tālāka darbība
prasa no sociālā darbinieka sociālās problēmas risināšanas procesu beigt, nodrošinot klientam mierīgu pāreju no palīdzības attiecībām ar sociālo darbinieku uz citiem turpmākā atbalsta sniedzējiem, kas atrodas sabiedrībā. Tāpat sociālajam darbiniekam ir jāsastāda tālākas darbības plāns un, sniedzot klientam atbalstu, jāveicina viņa centieni patstāvīgi (bez sociālā darbinieka klātbūtnes) risināt dzīves problēmas

Rezumē
• Sociālo gadījumu vadīšana ir plānots un mērķtiecīgs iejaukšanās process, aktīva un ieinteresēta sociālā darbinieka un klienta sadarbība;
• Sociālo gadījumu vadīšanas procesu veido noteiktu darbību struktūra, kas virza klientu un sociālo darbinieku uz mērķa sasniegšanu jeb problēmas atrisināšanu vai pārvarēšanu, bet sociālajam darbiniekam vienmēr ir jāskata klients neatrauti no apkārtējās sociālās vides un sociālajiem procesiem tajā;
• Dažādi autori sniedz atšķirīgus uzskatus par sociālā gadījuma risināšanas gaitu, tomēr viņi visi šajā procesā iekļauj tādas fundamentālas sociālo gadījumu risināšanas fāzes kā, sociālās problēmas noteikšanu – iejaukšanās jeb intervences veikšanu un novērtējumu;
• Sociālo gadījumu vadīšanas efektivitātes novērtēšana ir sarežģīts process, kas iekļauj dažādas sociālā darbinieka un citu sociālā gadījuma risināšanā iesaistīto personu aktivitātes darba ar individuālu gadījumu kvalitātes novērtēšanā;
• Pakalpojumu kvalitātes novērtēšanā ir sarežģīti noteikt vienotus sociālo gadījumu novērtēšanas kritērijus, tādēļ pasaulē tiek atbalstīta pieeja, kad sociālo pakalpojumu kvalitātes novērtēšanā tiek izstrādātas vadlīnijas, kas atvieglo sociālā darbinieka un institūcijas darbību, veicot kvalitātes novērtēšanu;
• Sociālo gadījumu kvalitātes novērtēšanā īpaša loma tiek ierādīta klienta kā pakalpojuma saņēmēja apmierinātībai un viedoklim par sniegto pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti.
…