-
Darba strīdi un to izšķiršana
Darba līgums ir abu pušu jeb darba devēja un darbinieka abpusēji noslēgts līgums, kas dibina darba tiesiskās attiecības. Attiecīgi darba koplīguma puses jeb darba devējs un darba ņēmējs kopīgi vienojas par noteikumiem, kas regulē darba tiesisko attiecību saturu, konkrētāk, tas būtu, ieņemamais amats, darba pienākumi, darba specifikācija u.c. svarīga informācija. Sevišķi svarīgs punkts, kas jāietver darba koplīgumā ir darba samaksa un darba aizsardzības organizācija, periods, kad tiek nodibinātas un izbeigtas darba tiesiskās attiecības (kaut gan darba līgumos nereti tiek norādīts sākuma laiks un nenoteikts periods), darba kārtības noteikumus, kā arī citas svarīgas lietas, kas saistītas ar konkrēto darba izpildi (Latvijas Republikas Saeima, 2001).
Darba likuma “A” daļas vispārīgo notiekumu 5. nodaļā ir minēts, ka abas iesaistītas puses, kad ir dibinātas darba tiesiskās attiecības, bez īpašas norunas atturas no jebkāda veida pasākumiem, kas varētu būt vērsti uz vienpusēju noteikumu grozīšanu, izņemot situācijās, kad normatīvajos aktos vai darba koplīgumā ir noteiks citādāk. Kā arī šo noslēgto darba kopīgumu ar visām koplīgumā minētajām prasībām ir jāpilda abām iesaistītajām pusēm jeb gan darba devējam, gan ņēmējam. Šādi darba koplīgumi ir slēdzami tikai rakstiskā formā, kā arī katram no iesaistītajām pusēm ir jābūt šāda koplīguma eksemplāram (Latvijas Republikas Saeima, 2001).…
Pēc latviešu valodas terminoloģijas situācijas, kurās rodas dažāda veida mutvārdu neskaidrības vai domstarpības, mēdz uzskatīt par desputu. Taču situācijās, kad domstarpības ir izšķiramas tikai ar citu cilvēku vai iestāžu palīdzību, piemēram, caur tiesu, tad juridiski pareizi to būtu uzskatīt par strīdu (Latvijas Zinātņu akadēmija, 2018). Disputes, domstarpības vai strīdus bieži vien var novērot mums apkārt ik dienu. Tie var rasties dažādu iemeslu dēļ starp dažādiem cilvēkiem – gan mums tāliem un pavisam nepazīstamiem, gan tuvāku cilvēku, gan mūsu pašu starpā. Šādas situācijas gandrīz vienmēr cilvēkos izraisa negatīvas emocijas. Parasti strīds ir divu cilvēku uzskatu sadursme (Kanele, 2007). Taču mēdz gadīties arī situācijas, kad nesaskaņās ir iesaistītas vairākas puses. No saskarsmes psiholoģijas puses lūkojoties, konflikta laikā cilvēki atrodas savu emociju varā, attiecīgi arī nevar aplūkot sevi no malas un loģiski spriest. Pasaulē ir dažādu veidu cilvēki – tādi, kuriem patīk aktīvi risināt konfliktsituācijas un nekrāt sevī “sasāpējušos” jautājumus, attiecīgi iziet uz konfliktiem, un tādi, kuri aizvainojumus un nepatiku var krāt gadiem ilgi līdz vairs neiztur. Neviens no šiem gadījumiem nav labākais risinājums (Kanele, 2007).
PDF formāts.
