Katru gadu vasarā dažādos zemeslodes rajonos, kur valda liels karstums un veidojas dižie negaisa mākoņi, rodas vertikāli vai nedaudz pret horizontu noliekti virpuļi – piltuvveidīgas gaisa ierosas – virpuļviesuļi.
Virpuļviesuļi var veidoties kā virs sauszemes, tā arī virs ūdens. Eiropā sauszemes virpuļviesuļus sauc par trombiem, bet Amerikā – par tornado. Tropu joslā virpuļviesuļi ir samērā izplatīta parādība. ASV katru gadu novērojami vairāki simti virpuļviesuļu, bet atsevišķos gados – vairāki tūkstoši. Mērenā klimata joslā virpuļviesuļi uz sauszemes novērojami desmitiem reižu retāk, bet lielajos platumos – pavisam reti.
Virpuļviesuļa centrā gaisa spiediens ir pazemināts. Ārēji virpuļviesulis līdzinās konusveidīgam mākoņu stabam, kura virsotne vērsta pret zemi. Tam pretī no zemes virsas bieži vien paceļas otra staba virsotne, ko veido putekļi, atkritumi un ūdens šļakatas. Virpuļviesuļa staba diametrs sasniedz dažus desmitus metru. Gaiss un tajā ierautie priekšmeti kustas it kā pa spirāli ar ātrumu līdz 100 km stundā. Vienlaikus gaiss iekš virpuļviesuļa pamazām plūst arī augšup – tuvāk gubu lietus mākoņa pamatnei, zem kura pats virpuļviesulis izveidojies.
…
