Svarīgākās lietas izšķīra visas cilts sapulcē. Tā tika sasaukta jaunā mēnesī un pilnā mēnesī - ģermāņi ticēja, ka lietu kārtošanai šīs dienas ir pašas laimīgākās. Sapulcē uzstājās kāds no dižciltīgajiem, kurš izvirzīja priekšlikumus. Ja priekšlikums nepatika, to noraidīja ar trokšņainiem kliedzieniem. Ja priekšlikums patika, tad cilts locekļi kratīja šķēpus, kas skaitījās pagodinošākā atzinības izpausme.
Tautas sapulcēs notika arī tiesa. Sods bija atkarīgs no izdarītā nozieguma. Nodevējus vai nu pakāra aiz kokiem, vai, tāpat kā gļēvuļus, noslīcināja purvā, virsū sakraujot žagarus. Zagļu sodīšanā izplatīts bija Taleona princips, piemēram, tika nocirsta roka. Par vieglākiem pārkāpumiem bija jāmaksā sods ar zirgiem vai liellopiem, pie tam daļa no soda naudas pienācās vadonim vai visai ciltij, bet daļu saņēma cietušais vai viņa radinieki. Šajās sapulcēs ievēlēja arī arī vecākos, kuri noturēja tiesu novados un ciemos.
Šīs tiesības, sodu spriešanas kārtība un sodu veidi netika fiksēti rakstiskā veidā, bet tika nodoti mutvārdos no paaudzes paaudzē. …
