-
Keramikas izstrādājumi
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Ievads | 3 |
2. | Keramikas izstrādājumu vēsture | 4 |
3. | Sadzīves keramikas klasifikācija | 5 |
4. | Sadzīves keramikas uzbūve un īpašības | 7 |
5. | Keramikas ražošanas izejvielas | 9 |
6. | Porcelāna un fajansa ražošanas shēma | 12 |
7. | Porcelāna un fajansa izstrādājumu sortiments | 17 |
8. | Porcelāna un fajansa trauku kvalitātes prasības | 19 |
9. | Porcelāna un fajansa trauku kvalitātes noteikšana | 22 |
10. | Porcelāna un fajansa keramikas preču glabāšana | 22 |
11. | Dažādi keramikas izstrādājumi | 23 |
11.1 | Māla trauki | 23 |
11.2 | Latgales keramika | 24 |
11.3 | Majolikas trauki | 25 |
12. | Keramikas pārdošanas noteikumi | 26 |
13. | Secinājumi | 27 |
14. | Literatūras saraksts | 28 |
15. | Pielikumi | 29 |
Sadzīves keramikas nomenklatūra ir plaša.
Tos klasificē pēc:
Lauskas ( lauska ir masa, no kuras sastāv keramikas izstrādājums) uzbūves
blīvuma pakāpes
veidiem un paveidiem
Pēc uzbūves un izejvielu sastāva keramiku iedala divas klasēs: rupjā un smalkā.
Pie rupjās keramikas pieder izstrādājumi, kuriem lūzumā ir neviendabīga rupjgraudaina uzbūve un dabiska, sarkanīgi brūngana vai pelēka nokrāsa. Pieskaita māla izstrādājumus un būvmateriālus (ķieģeļi, dakstiņi jeb kārniņi, flīzes u.c.)
Smalkās keramikas izstrādājumiem ir viendabīga uzbūve un balta vai vāji krāsaina lauska. Pie šīs klases pieder sadzīves keramikas izstrādājumi.
Pēc blīvuma pakāpes izšķir:
Keramiku ar blīvu saķepušu lausku (ūdens uzsūce līdz 5%) – ir blīva, grumbuļaina uzbūve; piesitot ar zīmuli vai koka nūjiņu izstrādājuma malai, rodas augsta, ilgi skanoša skaņa.
Keramiku ar porainu nesaķepušu lausku (ūdens uzsūce lielāka par 5%) - piesitot, rodas zema, dobja skaņa.…
Par keramikas sadzīves precēm sauc izstrādājumus, kas gatavoti no mālainiem materiāliem ar dažādām minerālām piedevām un kas apdedzināti līdz akmeņveida stāvoklim. Nosaukums „keramika” cēlies no grieķu vārda keramos – māls, keramikē – podnieka māksla. Lai paaugstinātu keramikas izstrādājumu mehāniskās, higiēniskās un estētiskās īpašības, tos pārklāj ar plānu (0.1 – 0.3 mm) stiklveida kārtiņu – glazūru. Keramika ir viens no vissenākajiem lietišķajiem un mākslas materiāliem. Jau pirmatnējie cilvēki prata darināt priekšmetus no māliem. Eģiptē 5000 gadu pirms Kristus plaši izmantoja dažādus keramikas traukus un rotas lietas. Sevišķi slaveni bija itāļu pilsētas Faensas keramikas izstrādājumi, kurus nosauca par fajansu. No Spānijas salas Maljorkas nosaukuma cēlies cita keramikas paveida – majolikas – nosaukums. Visaugstvērtīgākais keramikas paveids – porcelāns – izgudrots Ķīnā II gadsimtā pirms Kristus.
