-
Aptaukošanās: gēnu un vides ietekme
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 1 | |
| Organisma enerģijas avoti un rezerves | 1 | |
| Adipozitātes veidošanās iemesli | 3 | |
| Hormoni, kas ietekmē adipozitātes veidošanos | 5 | |
| Leptīns | 5 | |
| Rezistīns | 6 | |
| Adipozitātes novērtēšana | 6 | |
| Adipozitātes ārstēšana | 7 | |
| Aptaukošanās un tās izraisītās slimības | 8 | |
| Secinājumi | 10 | |
| Literatūras saraksts | 11 |
Secinājumi
Palielinātam ķermeņa svaram, kura visbiežākais iemesls ir pārmērīgs ilgtermiņa enerģētisko rezervju – tauku – uzkrāšanās organismā, ir negatīva ietekme uz visām nozīmīgākajām organisma funkcijām. Aptaukošanās ir daudzu orgānu disfunkciju un slimību izraisītājs. Tāpēc ir svarīgi ievērot visus veselīgā dzīvesveida ietekumus un noteikumus, lai spētu pilnvērtīgi un veselīgi dzīvot, kā arī ir svarīgi savlaicīgi pievērst uzmanību svara pieaugumam un veikt analīzes un pārbaudījumus, jo mūsdienās šī problēma ir kļuvusi populāra ne tikai pieaugušo cilvēku vidū, bet arī starp bērniem un pusaudžiem.
Ir jāievēro uzturvielu līdzsvaru savā uzturā un nav jāazimirst par fiziskām aktivitātem, kas uzlabo muskuļu tonusu, labsajūtu, vielmaiņu un novērš adipozitātes rašanos.
…
Aptaukošanās ir hroniska slimība, ko raksturo pārmērīga tauku masas palielināšanās. Galvenais iemesls, kas izraisa adipozitāti, ir disbalanss starp kaloriju uzņemšanu un to patēriņu, kā arī nepareizs uzturs – uzņemto uzturvielu – ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku – nepareizas proporcijas. Tomēr ir arī citi iemesli, kas sekmē liekā svara veidošanos cilvēka organismā. Tauki intensīvi veidojas pirmajos 9 dzīvības mēnešos, pēc tam process stabilizējas ar nelielu kāpumu 5 – 7 gadu vecumā, un atkal aktivizējas dzimumbrieduma laikā. Tāpēc izšķir trīs kritiskos periodus, kad ievērojami pieaug aptaukošanās draudi: 1. Pirmie 3 gadi 2. Pirmsskolas vecums (5 -7 gadi) 3. Pusaudžu vecums (12 – 16 gadi) [1.] Adipozitāti veicinošs faktors varbūt disfunkcija kādā centrālās nervu sistēmas apvidū (piem., hipotalāmā), iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības (piem., vairogdziedzera), kā arī noteiktu medikamentu lietošana (piem., kortikosteroīdu, antiepileptisko līdzekļu, unsulīna stimulatoru). Tomēr tikai ļoti retos gadījumos šie iemesli ir uzskatāmi par galveniem aptaukošanās iemesliem. Ģenētiskajam faktoram arī ir nozīme taukaudu rezervju veidošanā, nosakot to izvietojumu un uzkrāšanās daudzumu. Adipozitāti noteicošo ģenētisko komponentu veido vairāk nekā 600 gēnu. Ir zināmas vairākas ģenētiskās mutācijas, kas ir saistītas ar liekā svara veidošanos: - Dažādas leptīna gēna variācijas, kas izraisa leptīna trūkumu un veicina aptaukošanos; - Melakortīna gēna mutācijas; - Proteīna proopiomelanokortikoīda darbību noteicošā gēna mutācijas. [2.,3.] Vēl pie ģenētiskiem faktoriem var pieskaitīt taukaudu izvietojumu veidus, jo cilvēka veselības saglabāšanā liela nozīme ir tieši šim faktoram, ko nosaka iedzimtība. Izšķir: 1) Ginoīdo tauku izvietojuma veidu Vizbiežāk veidojas sievietēm. Tauki uzkrājas vēdera lejasdaļā, uz gurniem, zēžamvietas un augšstilbiem. Taukaudu šūnu skaits šajās vietās ir izteikti palielināts, bet šunas nav pārāk lielas. Šis tauku izvietojuma veids nav bīstams veselībai, bet var rast vēnu mazspēju, vēlāk vēnu varikozi. 2) Androīdo tauku izvietojumu Visbiežāk veidojas vīriešiem. Tauki uzkrājas galvenokārt ķermeņa augšdaļā, skarot seju, kaklu, krūtis, vēdera daļu virs nabas un vidukli. Tauku šūnas ir lielas un pildītas ar taukiem. Šis tauku izvietojuma veids var izraisīt dažādas sirds slimības, palielinātu holesterola līmeni un diebētu. 3) Dziļā iekšējā aptaukošanās Tauki neuzkrājas zem ādas, bet biezā slānī apņem iekšējos vēdera dobuma orgānus. To ne vienmēr var rezdēt vizuāli. Tas var būt arī cilvēkiem bez liekā svara. Veselībai visbīstamākais tauku izvietojuma veids, kas var izraisīt vielmaiņas traucējumus
Darbā ir gramatikas kļūdas.
