“Atklāta atzīšanās” ir diezgan interesanta un neordināra filma, kuras pamatā ir neparasta ideja, un nozīme, kura nebūs pamanāma kuram katram. Manā priekšstatā, šī mākslas filma ir kā teātris, teātris, kurā aktieri tik labi izprot savas lomas, ka liek savam īstajam “Es” pazust tajās, loma tiek padarīta par jauno realitāti, savukārt realitāte kļūst par nepiepildāmu un tālu vēlmi. Pateicoties režisora meistarīgajam izpausmes līdzekļu pielietojumam, filmas varoņu emocijas un pārdzīvojumi tiek attēloti ļoti smalki un patiesi. Stāsta gaitā liela uzmanība tiek pievērsta varoņu emocionālajam fonam un to uzvedības īpatnībām, kā rezultātā to uzvedība pilnībā atbilst parasta cilvēka rīcībai. Nevar nepieminēt Viljama Šekspīra vārdus par to, ka visa dzīve ir teātris, un cilvēki – aktieri tajā.…
