II Dalībvalstu atbildība – dalībvalstis ir atbildīgas par nesavlaicīgu vai nepareizu direktīvu ieviešanu. Attiecīgi indivīds var celt civilprasību pret valsti par zaudējumu atlīdzinājumu (Frankovich C-6 un C-9/90; Dillenkofer C-178, C-179 un C-189/94).
*Frankovich lietā Tiesa noteica trīs kritērijus, kas nepieciešami, lai piespriestu zaudējumu atlīdzību:
1)direktīvā jāparedz tiesību radīšana indivīdam;
2)jābūt iespējai izsecināt šo tiesību saturu no direktīvas vārdiskā formulējuma;
3)jāpastāv cēloniskai saiknei starp nodarītajiem zaudējumiem un dalībvalsts neizpildīto direktīvas ieviešanas pienākumu.
*sākotnēji ECT zaudējumu valsts atbildību attiecināja tikai uz gadījumiem, kad nebija iespējama tiešā vai netiešā direktīvas darbība, bet vēlāk tas sāka darboties arī attiecībā uz citiem gadījumiem – arī tad, ja normai piemīt tieša iedarbība, bet dalībvalsts to nav ievērojusi; vai direktīva ir ieviesta, bet ieviesta pavirši, un ja dalībvalsts pārkāpums ir būtisks.
…
