Izskats: Spīdola - Aizkraukļa vienīgā meita – ļoti skaista, „vijīga, smalka čūskas meita”, rotājās gredzeniem un krellēm, ‘sarkani-zeltainā spožumā’, ‘spīdošām acīm’, ‘atspīd viņas tērps sarkanās, melnās un zelta krāsās’, melniem matiem.
Raksturojums: vispretrunīgākais un reizē interesantākais no lugas tēliem. Viņa ir Dumpinieciska, lepna, stipra, gudra, neparedzama, noslēpumaina.
Spīdolu vislabāk raksturo šis Lāčplēša izteikums:
„Tu acis apstulbo kā saule
Tu karsē un dzel un saldē reizē
Un mainies tūkstoš krāsās un skaņās,
Vil un spīgo un turi mūžīgā trausmā,
Bez miera, bez mērķa un smejot neziņā ved.”
un viņas pašas teiktais:
„Es nepastāvu es esmu kā saule,
Es tūkstoš krāsās pār zemi laistos –
Bet manā visumā spīd un dzīvo viss,
Kas skaistā zemē zaļo un debesīs mirdz
Un kas iekš tumšiem klēpjiem guļ briestot.”…
