Patstāvīgais darbs vēsturē 11.klasei. Latvija 13.-18.gadsimtā

Nr.2.
“Ir pamats pieņemt, ka latvieši pret vācu virsslāņa kultūru, mentalitāti un institūcijām, kas viņiem bija pazīstamas, – hercoga administrāciju, muižām un izteikti vāciskajām 16., 17. un 18.gs. Kurzemes mazpilsētām, – izturējās ar vismaz tikpat lielu neuzticību, ar kādu vācu mazākums izturējās pret latviešiem. Pārāk neiedziļinoties, šajā sakarībā vispirms jāpatur prātā vāciešu īstenotā latviešu pakļaušana, kas tolaik jau bija ilgusi vairāk nekā 300 gadu un kas ietekmēja latviešu nostāju.
Pirmkārt, būtiski palielinājās latviešu zemnieku atkarība no vācu muižniekiem, kas izskaidrojama ar pakāpenisko klaušu saimniecības nostiprināšanos un līdz ar to zemnieku piesaistīšanu zemei līdz pat pilnīgai dzimtbūšanas ieviešanai. [...] Otrkārt, jāmin reformācijas ieviešana Kurzemes hercogistē
[...] Tā ne tikai izveidojās stingra baznīcas varas struktūra, kas atradās gandrīz vienīgi vācu garīdznieku rokās, bet arī tika uzsākta konsekventa atšķirīgo priekšstatu un paražu vajāšana – tās tika pasludinātas par pagāniskām un apkaunojošām.
[...] Pēc latviešu zemnieku izturēšanās vien, piemēram, protests, spītība vai pat bēgšana, vēl nevar secināt, ka viņiem būtu bijusi īpaša nepatika pret vācu valdīšanu un vācu muižniekiem. [...] Arī jau iepriekš pieminētā latviešu slieksme izvairīties no baznīcas ietekmes un neievērot tās priekšrakstus, to vietā kultivējot paražas, ko tālaika baznīcas virsvadība kvalificēja kā pagānismu, ir visai nosacīts arguments. Pētījumi jau sen ir pierādījuši, ka atsvešināta izturēšanās pret sava laika baznīcu pievēršanās maģijai, burvestībām utt. tieši 17.gs. bijusi izplatīta daudzu Eiropas tautu vidū.
Var jautāt, vai latviešu tautu bija skāris kāds no agro jauno laiku Eiropai raksturīgajiem strāvojumiem, vai arī mums ir darīšana ar latviešu tradīciju, kas nākusi no pagātnes. Balstoties uz baznīcas avotiem, īpaši uz draudžu mācītāju vizitācijas protokoliem, uz šo jautājumu nešaubīgi jāatbild, ka runa ir par latviešu izturēšanos, kas bija balstīta uz senām tradīcijām. Par to mācītāji sūdzas visu Kurzemes hercogistes pastāvēšanas laiku.”
Ervīns Oberlenders. “Ai, vācieti, velna bērns, kam tu nāci mūs’ zemē?”
…