4. Sēņu pirmapstrāde
Sēnes satur olbaltumvielas, kas līdzīgas dzīvnieku valsts olbaltumvielām, B grupas vitamīnus, PP un C vitamīnus un vērtīgas minerālvielas – kalciju, dzelzi, cinku, varu. Īpatnējo smaržu sēnēm piešķir ēteriskās eļļas un ekstratvielas.
Ēdienu gatavošanai visbiežāk izmanto šampinjonus, austersēnes un šitaki sēnes, arī meža sēnes. Svaigas sēnes nedrīkst uzglabāt polietilēna maisiņos, jo olbaltumvielas strauji sadalās. Sēnes jāglabā vēsā, tumšā vietā. Gaisu caurlaidīgā tarā, bet ne ilgāk par 12 stundām.
Salasītās sēnes šķiro pēc sugām, attīra no lapām un skujām, smiltis nokasa ar nazi vai noberž ar lupatiņu. Ja sēnes ļoti netīras, tās ātri noskalo aukstā ūdenī un rūpīgi notecina. Kaltēšanai un saldēšanai paredzētās sēnes nav jāmazgā, lai tās nezaudētu savu kvalitāti. Kaltētajās sēnēs labāk nekā sālītajās un marinētajās saglabājas uzturvērtība.
Nelielām sēnēm nogriež īsākus kātiņus un noskalo zem auksta ūdens strūklas. Bērzlapēm un sviesta beciņām no cepurītēm noņem plēvīti.
…
