Savu zemju pārvaldīšana
Galvenais noteicējs un zemes īpašnieks valstī bija karalis. Valdnieks balstījās uz galmu un kanceleju. Kārļa Lielā galmu veidoja viņa daudzie radinieki, draugi, ierēdņi un dižciltīgie ar saviem kalpiem. To sauca par „klejojošo galmu”, jo tas nepārtraukti pārvietojās no vienas pārvaldāmās teritorijas uz citu, lai kontrolētu likumu izpildīšanu un spriestu tiesu. Kancelejā sagatavoja dažādus karaļa rīkojumus par valsts pārvaldi.
Mantoto zemju sadalīšana
Gandrīz 30 gadus pēc imperatora nāves, viņa mazdēli sadalīja Kārļa Lielā izveidoto impēriju 3 daļās. Šīs dalījums jau iezīmēja mūsdienu Vācijas un Francijas aprises, iedzīvotāji katrā no šīm daļām runāja savā valodā – senvācu un senfranču. Vēlāk gan franču, gan vācu karaļnami par savu ciltstēvu uzskatīja Kārli Lielo.
…
