V. Valoda.
Luga rakstīta dzejas formā un daiļliteratūras valodas stilā. Lietots daudz stilistiski ekspresīvu vārdu- poētismi, frazeoloģismi (mest vienā krāsnī), vecvārdi (latvji, stīpa spainis, indeve) u.c.,ko varētu pamatot ar to, ka 100 gadus iepriekš rakstīta. Ir arī daudz salīdzinājumu (tauta – mūžīga kā raibā čūska). Šie leksiskie slāņi ļauj iejusties tā laika atmosfērā un palīdz labāk iztēloties notiekošo.
VI. Aktualitāte.
Šī ir spilgtākā traģēdija latviešu dramaturģijā un ,manuprāt, pieskaitāma pie klasikas. Klasiskumu tai piedod arī Šekspīra izmantotais motīvs. Aktualitāti lugai piedod arī valsts tēma. Tākā par pamatu ir ņemta vēstures tēma par 13.gs latviešu un leišu brīvības cīņām pret vācu iebrucējiem, Rainis pievēršas nebrīvē verdzinātās tautas posta tēlojumam un tās cīņām pret divkāršajiem ienaidniekiem- vācu un krustnešu pārspēku. Es domāju, ka Rainis vēlas pievērst sava laika cilvēkus senajiem notikumiem. Mudināt atkal un atkal šo tautas apziņu mūsos.
…
