Parādu deflācija
Īrvinga Fišera zināmais darbs ir Lielās depresijas parādu deflācijas teorija". Teorija apgalvo, ka finansiālas krīzes galvenie cēloņi ir sākumā – pārmērīgi parādi, bet pēc tam - deflācija.
Fišers uzsver, ka šie divi fenomeni ir paši svarīgākie depresijas cēloņi, tie ir svarīgāki, nekā visi pārēji, kopā ņemot.
Citi faktori, tādi kā - nepietiekama patērēšana, ražošanas jaudas pārpalikums, price-dislokācija (cenas pārvietošanās), dezadaptācijas (nespēja pielāgoties) starp lauksaimnieciskām un rūpnieciskām cenām, investīciju pārpalikumi, pārmērīgs līdzekļu patēriņš, kā arī neatbilstība starp ietaupījumiem un investīcijām, paši pa sevi nevar atvest pie krīzes.
Viņš apgalvo, ka, "pārmērīgi parādi, paši pa sevi, neatved pie cenu kritiena. Citiem vārdiem, ja šī tendence rodas, tad viņa līdzsvarojas ar inflāciju spēkiem (nejauši vai tīšām), un rezultātā šis "cikls" būs daudz vienmērīgāks un stabils".
secinājumi:
Īrvings Fišers atstāja nozīmīgu darbu skaitu par statistiku, kopējo ekonomisko līdzsvaru, galējā derīguma teoriju, bet pats svarīgākais ieguldījums tika iemaksāts ar viņa naudas teoriju.
Īrvinga Fišera vienādojums pazīstams visā pasaulē, to aktīvi izmanto un pēta ekonomikas stundās skolās u.c
Fišers bija izcilākais 20. gadsimta ASV ekonomists, kuru atzina Džeimss Tobins un Miltons Frīdmans ( slaveni ASV ekonomisti )
…
