Mājsaimniecību budžeta pētījumi

Mājsaimniecība (privātā) ir persona vai personu kopa, ko saista radniecība vai citas personiskās attiecības, kam ir kopēji izdevumi iztikai un kas mitinās vienā dzīvojamā vienībā.
Nopietnāki mājsaimniecību budžetu pētījumi sākās pagājušā gadsimta otrajā pusē Anglijā, Beļģijā un citās Eiropas valstīs. Sākotnēji tiem bija visai ierobežots uzdevums - pierādīt nepietiekamo pārtikas patēriņu strādnieku ģimenēs. Taču samērā drīz pētījuma mērķus un novērošanas objektu paplašināja, attiecinot tos arī uz pārējām sabiedrības grupām.
Latvijā pirmās neatkarības laikā mājsaimniecību budžetu pētījumus veica divas reizes: 1926./1927. un 1936./1937. saimniecības gadā. Pirmā pētījuma rezultāti ir atspoguļoti krājumā "Darba statistika 1928.", bet par otrā pētījuma rezultātiem ir sagatavota un izdota atsevišķa grāmata "Ģimeņu budžeti 1936./1937."
Salīdzinot Latvijā veiktos mājsaimniecību budžetu pētījumus toreiz un tagad, var atzīmēt šādas galvenās metodiskās īpatnības.
Divdesmito un trīsdesmito gadu mājsaimniecību budžetu pētījumus organizēja un veica kā vienreizējus pasākumus pavisam divas reizes. Mūsdienās mājsaimniecību budžeta pētījumus veic nepārtraukti.
Toreiz pētījums aprobežojās ar algotu darbu strādājošo mājsaimniecībām, izslēdzot tās mājsaimniecības, kurās ražojošās saimniecības ienākumi pārsniedza algas ienākumus. Mūsdienās cenšas aptvert visus sociālos slāņus.
Vēsturiskajā pētījumā mājsaimniecības aptaujai izraudzījās ar pašpieteikšanās paņēmienu, tātad tikai pēc brīvprātības principa. Mūsdienās realizē stratificētu gadījumizlasi, nodrošinot daudz augstāku datu pārstāvību.
Toreiz katras pētījumā iekļautās mājsaimniecības budžetu novēroja visu saimniecības gadu, tagad - vienu mēnesi, nākamajā mēnesī ņemot citas mājsaimniecības.
…