Papildus neapmierinātību raisa fakts, ka šīs transnacionālās kompānijas no savām mītnes zemēm eksportē uz savām filiālēm jaunāko tehnoloģiju. Tas var novest pie tā, ka turpmākajos gados šīm valstīm, uz kurām tiek eksportētas šīs tehnoloģijas, var rasties tehnoloģiskais pārākums pār valstīm no kurām tiek importētas šīs tehnoloģijas. Tas savukārt varētu novest pie politikas un ekonomikas varas pārdales pasaulē. Tas viss pateicoties tikai lētajam darbaspēkam.
Transnacionālajām kompānijām ar savām filiālēm ir arī iespējas apiet nodokļu sistēmu savā mītnes zemē. Tas savukārt atstāj iespaidu uz šīs valsts iedzīvotāju dzīves līmeni.
Bieži vien valstīm, kurās atrodas šo transnacionālo kompāniju filiāles ir daudz vairāk par ko sūdzēties nekā mītnes zemes valstij, jo bieži vien šīm kompānijām ir milzīga vara pār vietējo ekonomiku. Spilgts piemēs tam ir Kanāda, kur gandrīz 60% no saražotā kapitāla kontrolē ārvalstnieki.
Nauda, ko nopelna filiālēs nepaliek tajās valstīs, kas nesusi šo peļņu, bet gan aizplūst uz mītnes zemi. Netiek investēts īpaši arī strādnieku izglītošanā, darba kvalitātes celšanā, darba apstākļu uzlabošanā. Netiek attīstīta zinātne – tas notiek tikai mītnes zemē.
…
Kapitāla migrācija: būtība, mērķi, iemesli, faktori. Galvenais mērķis no kapitāla migrācijas ir gūt peļņu. Tirgus, kurā dažādu valstu rezidenti nodarbojas ar aktīvu tirdzniecību, sauc par starptautisko kapitāla tirgu. Starptautiskais kapitāla tirgus nav vienots tirgus, jo tajā ir vairākas savstarpēji saistītas un vienotas grupas. Starptautiskie valūtas darījumi notiek valūtas tirgos, kas ir nozīmīga starptautiskā kapitāla tirgus daļa. Galvenie starptautiskā kapitāla tirgus dalībnieki ir komercbankas, lielās korporācijas, ne banku finanšu iestādes, centrālās bankas un citas valdības aģentūras. Starptautisko kapitāla tirgus darbība notiek ar sarežģītu komunikācijas sistēmu palīdzību. Aktīvi, kas tiek pārdoti starptautiskajā kapitāla tirgū, ietver sevī dažādu valstu akcijas un obligācijas papildus banku noguldījumiem.
