-
Etiķete lietišķa cilvēka dzīvē
Vārds „etiķete”, manuprāt, sabiedrībā izraisa visai dažādas emocijas, jo cilvēki no vārda etiķete baidās. Tas saistāms ar to, ka visiem ir labi zināms tas, ka etiķete ir visai sarežģīta māksla. Pastāv daudz un dažādu atrunu kā uzvesties konkrētā situācijā, kā risināt problēmu situācijas, kā iepazīties ar jauniem cilvēkiem un kā veidot kontaktus. Vēl sarežģītāku etiķetes apgūšanu padara etiķetes ievērošana cittautu kolēģu sabiedrībā, kā arī galda un ģērbšanās etiķetes ievērošana. Neviens cilvēks nevēlas atstāt par sevi neizglītota cilvēka priekšstatu, apģērbjoties nepiemēroti vai sākot ēst ar nepareizo dakšu. Tomēr jāatceras viena lieta, ka „etiķete vispārīgi reglamentē cilvēka uzvedību, vien pasakot, ko vajadzētu, nevis kā vajadzētu darīt”.1 Etiķete palīdz abām attiecībās iesaistītajām pusēm pieņemt vienojošu modeli, lai nerastos pārpratumi un būtu vienkāršāk uzturēties otra cilvēka sabiedrībā. „Izvēlēties atbilstošu uzvedību jebkurā situācijā var palīdzēt etiķetes pamatnoteikums – lai citiem mūsu sabiedrībā būtu patīkami.”2
Pamatā mēs etiķeti ievērojam katru dienu, sakot „paldies”, „lūdzu”, „uzredzēšanos”, „sveicināti” un citas pieklājības formas. „Būt pieklājīgam ir izdevīgi vienmēr un visur. Pieklājība ir pasaulē vienīgais ieguldījums, kas neko nemaksā, bet nodrošina neizmērojamas dividendes – apkārtējo cilvēku cieņu, kas ar laiku var pāraugt draudzībā un mīlestībā...”.3 …
Kas tad īsti ir lietišķs cilvēks? Ar vārdu lietišķs es saprotu pieklājīgu un labi koptu darba cilvēku, biznesmeni. Latviešu skaidrojamā vārdnīca vēsta, ka lietišķs ir „reālistisks, prātīgs, saprātīgs, sauss, nopietns, praktisks, lietojams” , kas īsti atbilstu manam iedomātajam tēlam par biznesa cilvēku. Patiesībā jau jebkurš cilvēks ir saprātīgs un mēdz būt nopietns, ir daži, kuri nav reālistiski un dzīvo iedomu pasaulē, bet kopā ņemot sanāk, ka jebkurš cilvēks ir lietišķs. Tomēr, pētot dažādu profesionāļu apcerējumus par etiķeti un tās nozīmi, nonāku pie secinājuma, ka lietišķā etiķete „nereti tiek dēvēta arī par darījumu vai biznesa etiķeti.” Arī Vladimirs Kincāns savā grāmatā teic, ka: „Lietišķā jeb biznesa etiķete nosaka darījumu cilvēku īpašos uzvedības noteikumos.” No šī var secināt, ka lietišķā etiķete tomēr vairāk atbilst biznesa cilvēkiem, taču uz cilvēkiem, kas nedarbojas biznesa sfērā tomēr attiecas arī kādi noteikumi, ko sauc par ikdienas etiķeti. Atsevišķi ikdienas etiķeti šajā darbā neapskatīšu, taču, manuprāt, ikdienas principus iekļauj arī lietišķā etiķete.
