Emīls Dirkheims ir dzimis 1858. gada 15. aprīlī Epinalā (Francija) ebreju ģimenē. Viņa tēvs, vectēvs un vec-vectēvs bija rabīni, taču, lai arī tika uzskatīts, ka Dirkheims turpinās šo tradīciju, viņš to nedarīja un izvēlējās dzīvot laicīgu dzīvi, un savos darbos runāja par to, ka reliģijas fenomens rodas no sociāliem, nevis dievišķiem faktoriem.
Dirkheims mācījās Lycee Louis le Grand, pēc tam, sākot ar 1879. gadu, turpināja iegūt izglītību École Normale Supérieure (augstskola) Parīzē. No 1882. gada līdz 1887. gadam Dirkheims pasniedza filosofiju dažādos licejos Parīzes apkārtnē. Laika posmā no 1885. gada līdz 1886. gadam viņš devās uz Vāciju, kur veica dažādus pētījumus, viņš iespaidojās no eksperimentālā psihologa V. Vundta. 1887. gadā Dirkheims uzsāk darbu Bordo universitātē. 1895. gadā tur tiek izveidota Socioloģijas fakultāte. Sākot ar 1902. gadu viņš turpina darbu Sorbonnas universitātē Parīzē. 1906. gadā viņš kļūst izglītības zinātnes profesoru, 1913. gadā amata nosaukums tiek mainīts uz izglītības un socioloģijas zinātnes profesoru. Dirkheims ieņem nozīmīgu lomu socioloģijas attīstībā, viņš arī pirmais Francijas universitātēs piedāvā socioloģijas kursu.…
