| Nr. | Название главы | Стр. |
| APZĪMĒJUMI | 3 | |
| IEVADS | 4 | |
| 1. | DARBA LĪGUMA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI | 5 |
| 2. | DARBA LĪGUMA SAGATAVOŠANA | 7 |
| 3. | DARBA LĪGUMA FORMA | 9 |
| 4. | DARBA LĪGUMA SATURS | 12 |
| 4.1. | DARBA LĪGUMĀ OBLIGĀTI IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA | 12 |
| 4.2. | DARBA LĪGUMĀ IEKĻAUJAMĀ PAPILDINFORMĀCIJA | 16 |
| 5. | DARBA LĪGUMU UZSKAITE | 21 |
| SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 22 | |
| LITERATŪRAS SARAKSTS | 23 |
Lielākai daļai darbspējīgo cilvēku algots darbs ir svarīga un neatņemama dzīves sastāvdaļa. Darba tiesiskās attiecības Latvijā regulē Darba likums (DL), kas stājās spēkā 01.06.2002. Likums regulē pamatjautājumus un tā izpilde ir saistoša visiem darba devējiem un darbiniekiem. Bez tam ir vēl virkne citu normatīvo aktu, kas darba tiesiskās attiecības regulē netieši un kuru ievērošana darba devējam tāpat ir obligāta.
Visiem, dibinot darba tiesiskās attiecības, ir vienādas tiesības uz šo attiecību leģitīmu noformēšanu. Atbilstoši Darba likumam darba tiesiskās attiecības starp darbinieku un darba devēju nodibina ar rakstveida darba līgumu. Šim dokumentam darba attiecībās ir milzīga nozīme, jo tas nosaka pušu tiesības un pienākumus.
Likumā ir noteiktas konkrētas prasības attiecībā uz darba līguma slēgšanas procesu un tajā atspoguļojamo informāciju. Tomēr nereti cilvēki pret darba līgumu izturas diezgan formāli un neuzmanīgi: darba devēji to sastādot, darbinieki ar to iepazīstoties. Tādēļ praksē nākas saskarties ar dažādām problēmām, kas saistītas ar darba tiesību pārkāpumiem.
Jāatzīmē, ka vēl joprojām daudzi cilvēki strādā bez rakstveida darba līguma, - darbiniekam šķiet ieguvums, ka nav jāmaksā nodokļi un viņš var saņemt lielāku algu. Tomēr risks šādā situācijā ir nesalīdzināmi lielāks - cilvēks zaudē gan juridiskās garantijas (darba devējs var neizmaksāt algu, atlaist no darba bez pamatojuma), gan sociālās garantijas (bezdarba, slimības, maternitātes u.tml. gadījumā).
No minētā izriet, ka, stājoties darbā, svarīgi nokārtot visas nepieciešamās formalitātes - noslēgt rakstveida darba līgumu, iepazīties ar saviem pienākumiem un tiesībām. Jo īpaši aktuāli tas ir šobrīd, kad, palielinoties bezdarbam, var pieaugt arī darbinieku neaizsargātība no darba devēju puses. …
Lielākai daļai darbspējīgo cilvēku algots darbs ir svarīga un neatņemama dzīves sastāvdaļa. Darba tiesiskās attiecības Latvijā regulē Darba likums (DL), kas stājās spēkā 01.06.2002. Likums regulē pamatjautājumus un tā izpilde ir saistoša visiem darba devējiem un darbiniekiem. Bez tam ir vēl virkne citu normatīvo aktu, kas darba tiesiskās attiecības regulē netieši un kuru ievērošana darba devējam tāpat ir obligāta. Visiem, dibinot darba tiesiskās attiecības, ir vienādas tiesības uz šo attiecību leģitīmu noformēšanu. Atbilstoši Darba likumam darba tiesiskās attiecības starp darbinieku un darba devēju nodibina ar rakstveida darba līgumu. Šim dokumentam darba attiecībās ir milzīga nozīme, jo tas nosaka pušu tiesības un pienākumus. Likumā ir noteiktas konkrētas prasības attiecībā uz darba līguma slēgšanas procesu un tajā atspoguļojamo informāciju. Tomēr nereti cilvēki pret darba līgumu izturas diezgan formāli un neuzmanīgi: darba devēji to sastādot, darbinieki ar to iepazīstoties. Tādēļ praksē nākas saskarties ar dažādām problēmām, kas saistītas ar darba tiesību pārkāpumiem. Jāatzīmē, ka vēl joprojām daudzi cilvēki strādā bez rakstveida darba līguma, - darbiniekam šķiet ieguvums, ka nav jāmaksā nodokļi un viņš var saņemt lielāku algu. Tomēr risks šādā situācijā ir nesalīdzināmi lielāks - cilvēks zaudē gan juridiskās garantijas (darba devējs var neizmaksāt algu, atlaist no darba bez pamatojuma), gan sociālās garantijas (bezdarba, slimības, maternitātes u.tml. gadījumā). No minētā izriet, ka, stājoties darbā, svarīgi nokārtot visas nepieciešamās formalitātes - noslēgt rakstveida darba līgumu, iepazīties ar saviem pienākumiem un tiesībām. Jo īpaši aktuāli tas ir šobrīd, kad, palielinoties bezdarbam, var pieaugt arī darbinieku neaizsargātība no darba devēju puses.
