Imants Ziedonis – viens no izcilākajiem rakstniekiem latviešu literatūrā. Rakstījis epifānijas, aprakstus, literārās pasakas, scenārijus, libretus un, protams, dzeju. Viņa dzejā iezīmējas mātes, mīlestības, priekšsajūtas, miera un nemiera, laika, tautas kultūras un daudzas citas tēmas, bet man tuvākās ir mīlestības, vientulības un priekšnojautas tēmas, kuras, manuprāt, diezgan spilgti atspoguļojas man tuvākajos Imanta Ziedoņa dzejoļos – „Vēl nav nekā”, „Es esmu es pats”, „Par vientulību”, „Bez mīlestības nedzīvojiet” un „Izšķirsimies tepat saulītē”
Manuprāt, viena no skaistākajām tēmām Imanta Ziedoņa dzejā ir mīlestības tēma. Mīlestību viņš attēlo kā kaut ko ļoti skaistu, labestīgu un tīru kā tas ir dzejolī „Izšķirsimies tepat saulītē”, kurā viņš runā par to, ka jāmāk ir šķirties skaisti, bez naida, atceroties visu to labo, kas ir bijis un mācēt šķirties kā draugiem, neaizmirstot kopējo pagātni un labos brīžu…
