Liberālisms attīstījās 19.gs. Apgaismība un liberālisms atstāja savu iespaidu līdz pat 20.gs. Teorijas par dabiskajām tiesībām vienmēr ir bijušas filozofiskā racionālisma elements. 19.gs. vidusšķiras visur formēja liberālās politikas reformas iniciatorus. Arī industriālās un komerciālās attīstības tendence līdzdarbojās liberālās politikas izplatīšanā. Vidusšķira aizstāvēja marksistu idejas. Vidusšķiras sociālais stāvoklis padarīja šo kustību mazāk revolucionāru uzskatos un metodēs.
Politiskais liberālisms bija masīva kustību, kuru izjuta gan Rietumeiropā, gan Amerikā, bet visraksturīgākā kustības attīstība bija Anglijā. Vācijā liberālā filozofija saglabājās pārsvarā akadēmiska. Franču liberālisms bija vidusšķiras sociālā filozofija, aristokrātisks attieksmē pret masām, kritisks funkcijās. Taču Anglijā, kura 19.gs. bija visindustrializētākā valsts pasaulē, liberālisms sasniedza nacionālās filozofijas un nacionālās politikas statusu, kas paredzēja kārtīgu un mierīgu politikas maiņu. Pirmkārt vajadzēja pilnveidot industriju brīvību un dot vēlēšanu tiesības vidusšķiras ļaudīm, kā arī novērst nopietnākās industrijai draudošās briesmas. …
