Aizsargu loma Latvijas valsts dzīvē 1919.-1940.gadā

Modernas valstīs demokrātija tiek uzskatīta par nepieciešamu priekšnoteikumu visu cilvēka pamattiesību nodrošināšanai, fundamentālāko vajadzību – kā sociālo un politisko, tā arī ekonomisko un humanitāro - sasniegšanai, līdz pat tādiem augstākajiem centieniem kā pašrealizācija, identitāte.1991. gada 26. decembrī sabruka Padomju Savienība. Tās vietā tika dibinātas, vai nu atjaunotās daudzas valstis. PSRS sabrukums visai pasaulei nozīmēja Aukstā kara galu, kurš norisinājās gandrīz 46 gadus. Kara rezultātā pasaule bija sadalīta divās naidīgās nometnēs, kur valdīja nevis Eiropas valstis, bet divas lielvaras – ASV un Padomju Savienība. Lai izskaidrotu to politiku, kuru veica PSRS vajag noskatīties vēsturē un šīs valsts procesos. Tiek minēti trīs galvenie pamatojumi, kāpēc Krievija rīkojas tādā veidā. Okupēta Austrumeiropa deva Krievijai drošību pret iespējamu Rietumu lielvalstu uzbrukumu. Rietumu naidīga nostāja pret komunismu jau izpaudās intervencijā Krievijas Pilsoņu karā, un 30. gados Staļins baidījās, ka Rietumi vienosies ar Hitleru un pieļaus Vācijas uzbrukumu Krievijai. Staļinā bija radījusi aizdomas Lielbritānijas un Savienoto Valstu acīmredzamā vilcināšanās, atverot Francijā otro fronti pret Vāciju. Faktiski, vesela Eiropas valstu virkne nonāca zem PSRS ietekmes: Polija, Čehoslovākija, Ungārija, Rumānija, Vācijas Demokrātiskā Republika. Tur valdīja sociālisms. Šīm valstīm bija cieši ekonomiski un politiski sakari ar PSRS. Tomēr jau pēc Staļina nāves dažās valstīs parādījās pret sociālismu vērstas kustības, kuras asi izteica nepieciešamību citu režīmu ieviešanai un valsts demokratizācijai. Pirmā valsts, kurā cilvēki mēģināja izdarīt apvērsumu, lai radīt demokrātiju bija Vācijas Demokrātiskā Republika, kur 1953. gadā notika apvērsuma mēģinājums.…