-
Gram-negatīvās nūjiņas
Ierosinātājs – Y.pestis. Šī saslimšana plosījās viduslaikos plašu pandēmiju veidā, tai raksturīga augsta letalitāte. 20.g.s. eksistē dabiski mēra perēkļi – Dienvidaustrumāzijā. Infekcijas avots. Slimie grauzēji un to parazīti /blusas/. Inficēšanās ceļi. Transmisīvais – ar blusas kodienu; kontakta – apstrādājot slimu dzīvnieku ādas; alimentārais – lietojot inficētu pārtiku; gaisa – pilienu - no slimnieka ar plaušu formu. Diagnostika. Sevišķi bīstamo infekciju laboratorijā. Profilakse. Ir vairāki vakcīnu veidi. Jersiniozes. Ierosina Y. pseudotuberculosis, Y. enterocolitica. Baktēriju dabiskie saimnieki ir grauzēji, kas inficē saknes un dārzeņus noliktavās, pagrabos. Cilvēki visbiežāk slimo inficējoties ar nepietiekami apstrādātām saknēm un dārzeņiem. Var būt masveida inficēšanās gadījumi – skolās, kafejnīcās utt. Diagnostika. Seroloģiskās reakcijas – nosaka Av titra pieaugumu. Specifiskā profilakse. Nav. Nespecifiskā profilakse. Pareiza produktu uzglabāšana, apstrāde, grauzēju iznīcināšana. Riketsijas.…
Enterobacteriaceae dzimta Morfoloģija. Gr(-) nūjiņas, 0.5 - 5μm, ir viciņas/kustīgums/, spēj veidot kapsulas, neveido sporas, daudzām sugām ir pili. Elpošanas tips. Fakultatīvie anaerobi. Bioķīmiskās īpašības. Spilgti izteiktas pateicoties daudzajiem fermentiem – saharolītiskās /šķeļ glikozi/, proteolītiskās /šķeļ olbaltumvielas/ un citas. Fermentatīvās īpašības izmanto sugu identifikācijai praktiskajā mikrobioloģijā. Antigēni. a),O' – virsmas somātiskais antigēns , b) ,H' – viciņu Ag , c) ,K' apvalku Ag. Patogenitātes faktori. Tā ir saistīt ar šūnu sienas lipopolisaharīdiem /LPS/. Dažām ģintīm ir ekso un endotoksīni.


