Sofokla traģēdijas “Valdnieks Oidips” (citos avotos – “Valdnieks Edips”) galvenās darbojošās personas ir Oidips, Tēbu valdnieks, Iokaste, valdniece, Kreonts, Iokastes brālis, Teiresijs, neredzīgs pareģis, un priesteris. Darbības vieta – Tēbas, valdnieka pils priekšā.
Valstī plosās mēris, priesteris lūdz Oidipam, lai viņš glābj valsti, jo ir dižs vīrs vai sameklē kādu, kas to spētu. Valdnieks jau ir sūtījis Kreontu izzināt, kas darāms, lai glābtu pilsētu. Valdnieks Foibs Kreontam paziņojis, ka visas zemes lāsts mīt pils mūros: iepriekšējais valdnieks Lājs ticis nodevīgi nonāvēts, dievs prasa, “lai slepkavas ķer bargais atriebēja sods”.
Oidips vēsta tautai, ka jāsameklē slepkava un pat tam, kas kaut kādā veidā ar šo slepkavību saistīts, par to sods nedraudēs. Bet tam, kas klusēs, zinādams vainīgo, draud sods. Tiks atstumts tas, kurš klusēs par slepkavu, neviens viņu nedrīkstēs uzņemt savās mājās, sveicināt, atļaut viņam atrasties kopā ar citiem svētnīcā. Oidips lāstu met pat pats pār sevi, ja viņa namā vaininieks slēptos. Ikvienam, kas nepildīs pavēli, dievi nolems, “lai raža viņam vairs šai zemē neuzdīgst,/Lai bērni nedzimst viņa sievas klēpī vairs,/Pats sērgā šai vai ļaunākā vēl bojā iet”.
Oidips ir gatavs sniegt savu palīdzīgo roku slepkavas meklējumos. Viņš saprot, ka Lāja slepkava reiz var pacelt roku arī pret viņu pašu. Koris aicina talkā arī dievus, lai glābtu pilsētu, jo tauta ir samulsusi, cilvēki kļūst vāji miesā un garā, “visa pilsēta ir tikai bezgalīgs kaps”.
…
