Neolīta laikmeta otrajā pusē arī Eiropā sāka izplatīties no Rietumāzijas ienākušās tendences iekopt laukus, audzēt labību. G.Čailds šim procesam devis nosaukumu "neolītiskā revolūcija", kas gan tomēr neatspoguļo tā cēloņus un būtību, jo liek visai maldīgi domāt, ka jaunievedumi pārtikas ražošanā ieviesušies galvenokārt akmens darbarīku tehnoloģisko priekšrocību dēļ.
Pārejot uz augkopību, mainījās ne tikai cilvēku dzīvesveids (no klejotājiem viņi tapa par vietsēžiem), bet arī domāšana, reliģija, kultūra, māksla, tradīcijas un parašas. Tomēr šīs pārejas cēloņi arvien vēl paliek miglā tīti, jo medniecība un lopkopība atstāja cilvēkam daudz vairāk brīva laika, kā arī bija mazāk sarežģīta un vienmuļa.…
