Konsistoriālās nodaļas tiesa izsprieda garīdznieku un viņu ģimeņu civillietas un mazāk nozīmīgas krimināllietas. Tai bija tiesības smaga nozieguma gadījumā mācītāju izslēgt no garīdznieku kārtas
un nodot lietu izskatīšanai kriminālās nodaļas tiesai.
Atsevišķos gadījumos muižnieki, sākotnēji arī pilsētnieki, varēja pārsūdzēt spriedumu Polijas Karaļa relācijas tiesā. Tiesas sastāvu veidoja kanclers (tiesas priekšsēdētājs), seši hercoga
virspadomnieki, padomnieki, seši prāvesti, superintendents un citi attiecīgajā gadījumā hercoga noteikti piesēdētāji. Pats hercogs vajadzības gadījumā arī varēja piedalīties tiesā.13,14
V. Secinājumi
Hercoga varu ļoti ierobežoja gan Polijas karalis, gan Kurzemes un Zemgales muižnieki. Laukos muižnieki bija noteicēji gan pār vairumu zemnieku, gan pār zemi kopumā, jo landtāgā sabiedrības citas
daļas nebija pārstāvētas vai nebija spējīgas ietekmēt pieņemtos lēmumus. Muižnieki sprieda tiesu, nemaksāja nodokļus un muitu un pieņēma hercogam negrozāmus lēmumus. Pilsētās vara bija
galvenokārt domei. Saimnieciskā vara bija galvenokārt muižniekiem, kuri guva ienākumus no saviem dzimtcilvēkiem, un turīgākajiem pilsētniekiem - amatniekiem un tirgotājiem, kuri arī veidoja pilsētu
domes. Faktiski turīgie pilsētnieki un muižnieki bija īstie noteicēji Kurzemes hercogistē.…
