Šodien situācija ir kardināli izmainījusies un bieži vien par vadītāju galveno neveiksmju cēloni ir kļuvusi tieši neprasme domāt stratēģiski, neprasme izvirzīt pareizus mērķus. Tādēļ man īpaši interesantas šķita mērķu un stratēģijas meklējumu procesa problēmas.
Šī darba galvenā tēma ir uzņēmuma reorganizācija un, manuprāt, saimnieciskās darbības mērķu un stratēģijas izvirzīšana ir pirmais solis veiksmīgas organizācijas veidošanā. Pareizi izvēlēti mērķi un veiksmīga to sasniegšanas stratēģija ir kā kalna virsotne, kas nosaka daudzus zemākstāvošus, no tiem atkarīgus procesus. Ja tiek veikta organizācijas pilnveidošana, tad, neprecizējot mērķus, pastāv risks piedāvāt nevajadzīgu funkciju veikšanas veidus vai labākos neapmierinošu rezultātu sasniegšanas ceļus.
Amerikāņu menedžmenta speciālisti A. A. Tompsons un A. Dž. Striklends izvirza piecus stratēģiskā menedžmenta uzdevumus:
1.Stratēģiskās vīzijas un kompānijas misijas attīstīšana.
2.Mērķa noteikšana.
3.Stratēģijas veidošana.
4.Stratēģijas realizācija.
5.Kompānijas darbības vērtējums, jaunu virzienu analīze, korekciju ieviešana.
Mērķu izvirzīšanas nozīmība.
Mērķis – tas ir vēlamais objekta stāvoklis nākotnē. Kompānijas pārvaldē nepieciešams izvērtēt katru funkciju un darbības veidu kompānijas iekšienē pēc to ieguldījuma visas kompānijas mērķu sasniegšanā. Mērķi, savukārt, veido kritērijus piedāvājamā darbības veida mērķtiecības izvērtēšanai, nosaka standartus efektivitātes novērtēšanai un nosaka orientāciju firmas darbībai kopumā.…
Jebkuras organizācijas nākotne ir tieši atkarīga no pareizi izvirzītiem mērķiem, pareizi izvēlētas stratēģijas un precīzas tās realizēšanas. Mērķi un stratēģija nosaka visu tālāko organizācijas virzību, izaugsmes iespējas, vietu tirgū un daudzus citus faktorus. Bieži vien uzņēmumos Latvijā tieši pareizu mērķu un stratēģijas izvirzīšana sagādā lielas problēmas. Padomju laika saimniekošana deva lielu pieredzi uzņēmuma vadīšanā no personālvadības viedokļa. Stratēģiskā domāšana vadītājiem nebija īpaši nepieciešama, jo spēles noteikumi tirgū bija visai atšķirīgi no situācijas šodien. Cīņa par vietu tirgū, peļņa, produkcijas kvalitāte, reklāmas kampaņas un protams arī uzņēmuma stratēģija bija visnotaļ teorētiski faktori.
