-
Kā ar uzvedības terapiju palīdzēt bērnam ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu
Конспект4 Медицина, гигиена, анатомия, Педагогика, Психология
Uzvedības terapija neārstē UDHS pamatā esošos traucējumus, nenovērš tos, bet palīdz apgūt prasmes būt veiksmīgam, nesakoties uz tiem. Tās ilgtermiņa iespaids saistīts ar pozitīvu prasmju apgūšanu, kas ļauj veiksmīgi iekļauties sabiedrībā un izglītoties. Mazam bērnam atbalsta sistēmu veido vecāki un citi pieaugušie. Ar laiku bērns saprot savus ierobežojumus un iemācās, kā var palīdzēt sev pats.
Uzvedības terapija ir vienīgā psihosociālā atbalsta sistēma bērniem ar UDHS, kuras efektivitāte ir pierādīta. Pētījumi liecina, ka uzvedības terapija viena pati vai kombinācijā ar medikamentozu terapiju ir efektīvākais veids, kā palīdzēt bērniem ar UDHS mazināt vai pārvarēt grūtības ikdienas dzīvē, socializācijā un izglītības procesā.
Uzvedības terapija ieteicama jau pirmsskolas vecuma bērniem, kad medikamentoza terapija netiek piemērota. Jo agrāk vecāki sāks pielietot uzvedības terapijas metodes ikdienā darbojoties ar bērnu, jo labāks būs rezultāts. Terapijas metodes ir efektīvas arī vecākiem bērniem.
Uzvedības terapija atšķiras no dažiem citiem terapijas veidiem ar to, ka tās īstenotāji ir cilvēki, kas ir blakus bērnam ikdienā. Nozīmīgākā loma ir vecākiem, tomēr svarīgi iesaistīt arī bērna skolotājus, trenerus un citus blakus esošus cilvēkus. Sadarbībai un konsekventai reakcijai no bērna dzīvē iesaistīto pieaugušo puses ir īpaši svarīga bērniem ar UDHS. Lai arī uzvedības terapijas pamatā ir universālas iemācīšanās likumsakarības, katram bērnam nepieciešamais atbalsts atšķirsies. Atbilstoši bērna vajadzībām tiek izveidots uzvedības atbalsta plāns, ko regulāri pārskata un pielāgo. Tajā skaidri noteikta uzvedība, kas rada grūtības un alternatīva vēlamā rīcība šajā situācijā, kā arī bērnam piemērots un saistošs atbalsts pozitīvajai uzvedībai.
…
Pēdējos gados par uzmanības deficīta sindromu tiek runāts daudz, tomēr izpratne no vecāku, skolotāju un sabiedrības puses ir visai dažāda. UDHS galvenās izpausmes ir neuzmanīgums, impulsivitāte un bieži arī hiperaktivitāte, kas rada grūtības ikdienas funkcionēšanā, tostarp attiecībās ar ģimenes locekļiem un vienaudžiem, mācībās, uzvedībā skolā un ārpus tās. Uzvedības terapija ir veids, kā ietekmēt bērnu uzvedību, mainot vai pielāgojot vidi. Tā ietver fiziskās un sociālās vides pielāgojumus, motivācijas sistēmas un citas metodes. Piemēram, ja bērns nespēj ilgstoši koncentrēties uzdevuma veikšanai, uzdevumu var sadalīt mazākos, skaidri izpildāmos soļos, kas bērnam ir pa spēkam. Ja bērns aizmirst, kā rīkoties kādās īpašās situācijās – izmanto atgādnes. Īpašu uzmanību velta pozitīvas uzvedības motivācijas attīstīšanai. Veiksmes pieredze un atzinība par paveikto pastiprina motivāciju un ļauj paveikt arvien grūtākus uzdevumus. Uzvedības terapija neārstē UDHS pamatā esošos traucējumus, nenovērš tos, bet palīdz apgūt prasmes būt veiksmīgam, nesakoties uz tiem. Tās ilgtermiņa iespaids saistīts ar pozitīvu prasmju apgūšanu, kas ļauj veiksmīgi iekļauties sabiedrībā un izglītoties. Mazam bērnam atbalsta sistēmu veido vecāki un citi pieaugušie. Ar laiku bērns saprot savus ierobežojumus un iemācās, kā var palīdzēt sev pats.