Dziļu baudījumu sniedza Masnē mūzika. Tā reizē ir spilgta un izteiksmīga un reizē smalka, pat gracioza un psiholoģiski saasināta. Tā reizē nomierina, bet tajā pat laikā ļauj izjust spriedzi, emociju sakāpinātību un pāri plūstošas sāpes.
Visspilgtāk, protams, atmiņā palicis pēdējais cēliens, kur Šarlote atradusi nāvīgi ievainoto Verteru. Tas ir drāmas atrisinājums. Izskan Šarlotes kvēlā atzīšanās, Verters lūdz piedošanu... Izskan bērnu priecīgās balsis, kas atbalso Ziemassvētku sajūsmu... Un – priekškars.
Izrāde noteikti neatstāj vienaldzīgu. Tā iespaido vēl ilgu laiku pēc tās noskatīšanās. Psiholoģiskā spriedze, dramatisms, jūtas – tas viss šajā izrādē burtiski uzliesmo. Un mūzika ausīs nebeidz skanēt vēl vairākas nedēļas pēc izrādes noskatīšanās.
…
