-
Ķīnas ekonomika viduslaikos (5.-15.gs.)
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Ķīnas viduslaiku vēsture | 4 | |
| Ziemeļu un Dienvidu dinastijas (420. – 589.g.) | 5 | |
| Tan dinastija (618. – 907.g.) | 8 | |
| Piecas dinastijas un desmit valstis (907. – 959.g.) | 10 | |
| Sun dinastija (960 – 1279.g) | 11 | |
| Juaņ dinastija (1279 – 1368.g.) | 12 | |
| Min dinastija (1368. – 1644.g.) | 14 | |
| Secinājumi | 15 | |
| Ķīnas pārvalde visbiežāk bijis liels birokrātiskais aparāts ar daudziem ierēdņiem un lielu ietekmi | 15 | |
| Izmantotā literatūra | 17 |
Ķīna ir neapšaubāmi viena no pasaules senākajām un lielākajām civilizācijām. Tās aizsākumi meklējami vismaz 5000 gadu senā pagātnē Jandzi upes ielejā. Būdama Austrumu civilizācija, Ķīna mums, rietumniekiem, ir ļoti īpatnēja ar savu kultūru, filozofiju, politiku un nenoliedzami, ekonomiku.
Daudzi pierādījumi liecina par to, ka Ķīna lielāko daļu sava 5000 gadu pastāvēšanas laika ir bijusi vislielākā, visapdzīvotākā, visbagātākā un visvarenākā nācija uz Zemes. Ķīnā dinastijas ir cēlušās un kritušas viena pēc otras, taču tas nav apturējis to no plaukšanas ilgtspējīgas attīstības.
Darba mērķis ir apzināt viduslaiku Ķīnas vēsturi (5. – 15.gs.), īpaši pievēršot uzmanību Ķīnas ekonomikai – tās izaicinājumiem, problēmām un to risinājumiem politisko un kultūras norišu attīstības gaitā. Apzinājis Ķīnas viduslaiku vēsturi, izdarīšu secinājumus par Ķīnas ekonomiku, tirdzniecību, politiku, kultūru un zinātni.…
Daudzi pierādījumi liecina par to, ka Ķīna lielāko daļu sava 5000 gadu pastāvēšanas laika ir bijusi vislielākā, visapdzīvotākā, visbagātākā un visvarenākā nācija uz Zemes. Ķīnā dinastijas ir cēlušās un kritušas viena pēc otras, taču tas nav apturējis to no plaukšanas ilgtspējīgas attīstības. Darba mērķis ir apzināt viduslaiku Ķīnas vēsturi (5. – 15.gs.), īpaši pievēršot uzmanību Ķīnas ekonomikai – tās izaicinājumiem, problēmām un to risinājumiem politisko un kultūras norišu attīstības gaitā. Apzinājis Ķīnas viduslaiku vēsturi, izdarīšu secinājumus par Ķīnas ekonomiku, tirdzniecību, politiku, kultūru un zinātni.
