Psiholoģijā personības dinamisko īpašību raksturošanai lieto jēdzienu “temperaments”.
Temperaments – katrai personībai piemītošo savdabīgo, noturīgo psihisko īpašību kopums, kas nosaka psihisko un fizisko procesu un stāvokļu norises intensitāti, ātrumu, tempu un ritmu.
Temperaments – svarīga personības īpašība, kas ietekmē cilvēku savstarpējās attiecības un psiholoģisko saderību, pildot kādu darbību.
Temperamenta teorijas īss vēsturisks apraksts
Pirmās sistematizētās zināšanas par personības dinamiskajiem raksturojumiem un to rašanās iemesliem ir atrodams Hipokrāta (460.-377.g. p.m.ē.) antīkās ārstu skolas darbos, kas iekļauti “Hipokrāta krājumā”. Tajā atspoguļojas mācība par četriem šķidrumiem (asins, gļotas, dzeltenā žults, melnā žults), kas nosaka cilvēka veselību un atšķirības viņa uzvedībā.
Hipokrāts uzskatīja, ka “… no tiem (šķidrumiem) sastāv ķermeņa daba un caur tiem tas neslimo un ir vesels. Tas ir vesels tad, kad šīs daļas ievēro attiecību savstarpējā sajaukšanās spēka un daudzuma attiecībā un kad tās vislabāk sajauktas”.
…
