Uzņēmējdarbības attīstība Latvijā un reģionos no 2007. līdz 2012.gadam

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Apskatot Latvijas un tās reģionu uzņēmumu un uzņēmējdarbības dinamiku laika posmā no 2007. līdz 2012. gadam tika izdarīti sekojoši secinājumi:
1. Izvirzīta hipotēze “Uzņēmējdarbība ir nevienmērīgi attīstīta Latvijas reģionos, tāpēc ir nepieciešama uzņēmējdarbības vides uzlabošana, lai veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi” pilnīgi apstiprinājās.
2. Galvenais uzņēmējdarbības kā ekonomiskās aktivitātes subjekts ir uzņēmējs. Taču uzņēmējs nav vienīgais subjekts, viņam ir jāsadar¬bojas ar patērētājiem, valsti, partneriem un algotajiem darbiniekiem.
3. Kā liecina Uzņēmumu reģistra statistika, sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir populārākais komersanta veids Latvijā.
4. Latvijā dominē tāda uzņēmējdarbības nozare, ka pakalpojumi. Arī Rīgas un Pierīgas reģionos visizplatītākā nozare ir pakalpojumi. Tomēr pārējos reģionos - Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē dominē lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība.
5. Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi veido lielu tautsaimniecības daļu un tiem ir nozīmīga loma iekšzemes kopprodukta radīšanā un nodarbinātībā. MVU kopumā nodarbina 69,9% no privātajā sektorā strādājošajiem valstī, un rada 63,2% no IKP.
6. 2010. gadā visos reģionos ap 90% no aktīviem uzņēmumiem veido mikro uzņēmumi, lielo uzņēmumu īpatsvars salīdzinājumā veido mazāk nekā 1%. Bet salīdzinot Rīgas reģionu ar Latviju kopumā, Rīgā ir koncentrējas 70% no Latvijas lielākajiem uzņēmumiem.
7. Apkopojot LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēto subjektu dibināšanas un likvidēšanas dinamiku 2007.-2012.g. tika secināts, ka Latvijā un arī visos reģionos reģistrēto uzņēmumu skaits vienmēr pārsniedz likvidēto uzņēmumu skaitu.
8. Pēc ekonomiskās aktivitātes 2010. gadā Rīgas reģions ir līderis citu reģionu starpā, aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir 75 uzņēmumi, šīs skaitlis pārsniedz vidējo aktīvo uzņēmumu skaitu visā Latvijas teritorijā - 61. Zemgale un Latgale ir reģioni ar zemu ekonomiskās aktivitātes līmeni, 50 un 51 attiecīgi. Tas ir tāpēc, ka valsts nesniedz pietiekošu atbalstu reģioniem, kuri ir vājāk attīstīti. Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits pārsvarā koncentrējas lielākajās pilsētās.
9. Latvijas uzņēmumiem ir ļoti daudz šķēršļu uzņēmējdarbības attīstībai. Pirmkārt, uzņēmējdarbības attīstībai ir nepietiekams pašu kapitāls, kas apgrūtina papildus finanšu līdzekļu piesaistīšanu. Otrkārt, ir vājš valsts uzņēmējdarbības atbalsts, kā arī zinātnes un pētniecības attīstībai.
10. Latvijā darbojas daudzi atbalsta fondi, ir ari progrmmas, kas piedāvā finansiālu, konsultatīvu un materiāli tehnisku atbalstu uzņēmējiem. To galvenais mērķis ir sniegt palīdzību uzņēmējiem — ne tikai tiem, kas darbojas, bet arī iesācējiem. Daudzi no tiem ir orientēti uz palīdzības sniegšanu tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
…