-
Kordēlijas tēla analīze Šekspīra lugā "Karalis Līrs"
Šī tēla loma lugā ir nozīmīga, Kordēlija ir krass pretstats savām māsām, jaunākās māsas nesavtība ir pretstats abu vecāko patmīlībai, šī personāža esamība akcentē kontrastu starp ļauno un labo, gluži kā gaismas stars tumsā, kā arī ļauj uz brīdi noticēt labo spēku uzvarai pār tumsu, mīlestības pārākumam pār naidu. Es teiktu, ka Kordēlija ir simbols vērtībām, kas bija zudušas, taču tikušas atjaunotas un atkal godā celtas, un apliecinājums tam, ka darbi ir vērti daudz vairāk nekā vārdi, tātad- manuprāt, daļējs darba galvenās domas attēlojums un iemiesojums. Iespējams, ka bez viņas māsu greizsirdībai nebūtu iemesla, un Gonerilas un Reganas personības būtu citādas, tāda būtu arī attieksme pret viņu tēvu. Karaļa jaunākā meita ir tā, kas palīdz viņam mainīties pavisam, ir nozīmīga Līra atdzimšanas procesā. Kordēlijas nāve nogalina karali Līru, tā arī zināmā mērā kalpo par iemeslu šīs lugas dēvēšanai par traģēdiju, viņa kļūst par upuri netaisnīgajai pasaulei.
Kordēlija ir lugas “Karalis Līrs” galvenais gaišais tēls, tomēr viņa nebija nevainojama, kas padara viņu līdzīgu katram no mums un paša darba sižeta attīstību- komplicētaku un sarežģītāku.
…
Ar Kordēliju, jaunāko un iemīļotāko no Britānijas karaļa meitām, mēs tiekam iepazīstināti jau pirmā cēliena pirmajā ainā, kurā karalis Līrs aicina savas meitas apliecināt savu mīlestību pret viņu, tādējādi nopelnot savu mantojuma daļu. Jaunāko meitu vēlas precēt gan Francijas, gan Burgundijas valdnieks, taču situācija mainās pēc Kordēlijas atteikšanās aptraipīt savu mīlestību pret tēvu ar pārspīlētiem un izpušķotiem vārdiem, kādus izmantoja viņas māsas. Kad karalis aicina viņu paust savu pieķeršanos, pat pēc atkārtota uzaicinājuma jaunākā no meitām paliek nelokāma savā nostājā, un Līrs, būdams dusmu varā, atsakās no savas meitas, liedz viņai mantojumu un statusu. Britānijas valdniekam uzticīgais grāfs Kents cenšas likt savam kungam pārdomāt, galvo par Kordēlijas mīlestības īstumu, kas rezultējas tajā, ka arī viņu karalis soda, likdams tam pamest ne vien galmu, bet arī valsti. Burgundijas hercogs, izdzirdējis, ka viņa līgava zaudējusi pūru, no viņas atsakās, turpretī Francijas karalis Kordēlijas patiesumu vērtē augstu un vēlas viņu precēt, abi dodas uz Franciju. Lai gan pēc tam šis tēls parādās tikai lugas beigās, viņas klātbūtne ir jūtama visa darba garumā, Kordēlija tiek vairākkārt pieminēta.
