-
Atmiņa
Atmiņa ir psihisks process , kurā cilvēks iegaumē, saglabā, reproducē un aizmirst pieredzēto. Atmiņa piedalās izziņas procesā jau uztveres aktā, jo pati uztvere nav iespējama bez tēla atpazīšanas.
Pateicoties atmiņai cilvēks atspoguļo iepriekš uztvertās parādības, kas konkrētajā brīdī uz viņu neiedarbojas. Visi agrāk pārdzīvotie priekšstati uzglabājas atmiņā. Atmiņa ir atspoguļošanas process, tāpat kā uztvere, taču atspoguļots tiek ne tikai tas, kas iedarbojas uz pašreizējo, bet arī tas, kas noticis pagātnē. Atmiņa ir apziņas funkcija, kas izpaužas visu agrāko parādību pārdzīvojumu uzglabāšanā. Tai ir svarīga loma cilvēka dzīvē, jo ar tās palīdzību cilvēks uzkrāj zināšanas un pēc vajadzības var tās izmantot praksē. Atmiņa cieši saista cilvēka pagātni, tagadni un nākotni.
Uztverot apkārtējās pasaules informāciju, sensorajos reģistros tā tiek saglabāta tikai dažas sekundes desmitdaļas. Tad daļa informācijas tiek virzīta uz īslaicīgo atmiņu. Informācijas saglabāšanās laiks īslaicīgā atmiņā ir no 1-20 minūtēm. Šajā laikā daļa informācijas pāriet ilgstošajā atmiņā, bet pārējā tiek aizmirsta. Galvenais informācijas pārejas mehānisms ir atkārtošana. …
Cilvēka dzīvē uztvertais pilnībā neizzūd un katru dienu pasaule nav jāiepazīst no sākuma. Viss piedzīvojums atstāj savu „nospiedumu” cilvēka atmiņā un veido pieredzi. Līdz ar to tiek iegūta spēja atspoguļot ne tikai pašreiz notiekošo, bet arī to, kas jau noticis pagātnē. Mēs zinām, kas ir atmiņa, bet grūti iedomāties, ka pastāv atmiņas dzīļu funkcijas, kas fiksē visu, kas ar mums notiek. Atmiņa ir psihisks process , kurā cilvēks iegaumē, saglabā, reproducē un aizmirst pieredzēto. Atmiņa piedalās izziņas procesā jau uztveres aktā, jo pati uztvere nav iespējama bez tēla atpazīšanas.
