| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 2 | |
| Globalizācijas procesu būtība | 3 | |
| Valstu savstarpējās atkarības pieaugums | 4 | |
| Globalizācijas ietekme uz starptautisko tirdzniecību | 5 | |
| Reģionalizācijas tendences | 6 | |
| Reģionālo tirdzniecības līgumu veidi | 7 | |
| Reģionālo tirdzniecības līgumu efekti | 8 | |
| Reģionalizācijas veiksmīgākais piemērs - ES | 8 | |
| Secinājumi | 10 | |
| Izmantoto informācijas avotu saraksts | 11 |
Globalizācijas procesu būtība
Globalizācija ir visaptverošs process, kuram ir ļoti daudz definīciju, no kurām K.Rudzītes piedāvātā ir; ,,preču, pakalpojumu, darbaspēka, tehnoloģiju un kapitāla kustības pieaugums", kura ietvaros notiek dažādu dzīves jomu savstarpējas saistības palielināšanās, kurā vairāk vai mazāk, bet ir iesaistīti visi cilvēki. [3., 13]
Definējot globalizāciju, būtiski definēt arī globālo pārvaldību - valstisku vai starpvalstisku varas institūciju mērķu sasniegšanas spēju, kuras galvenais uzdevums ir globalizācijas negatīvo seku samazināšana vai novēršana. Globālo pārvaldību var iedalīt divās daļās:
valstu vai starptautiskās (arī reģionālās) iestādes, piemērs tam ir tādi globālās dienaskārtības jautājumi kā ANO tūkstošgades attīstības mērķi samazināt nabadzību un badu, palielināt izglītības līmeni, veicināt dzimumlīdztiesību un vides aizsardzību;
dažādas nevalstiskās organizācijas vai transnacionālās korporācijas. [3.,13]
Kopumā var teikt, ka mūsdienu ekonomiskās attiecības ir daudz ciešākas, nekā pirms gadsimta, jo globalizācija ietver vairāk ekonomikas nozaru, ir palielinājusies starptautiskās tirdzniecības un finanšu attiecību nozīme un ir izviedojušies tādi starptautiskie ,,spēlētāji" kā SVF, PB, PTO un G-8. [3., 41-42]…
Mūsdienās esošās paralēlās globalizācijas un reģionalizācijas tendences ir jāvērtē kā savstarpēji saistītus procesus, jo pasaulei kļūstot atvērtākai un palielinoties konkurences līmenim, katrai valstij aktuāls kļūst jautājums par konkurētspēju globālā līmenī un savas valsts ārējās bilances līdzsvarošanu, jo ilgstošs importa pārsvars pār ekspertu veicina valsts ārējā parāda palielināšanos. Vērtējot starptautisko tirdzniecību globalizācijas aspektā, jāaktualizē, ka bez globalizācijas tirdzniecība nebūtu spējusi eksistēt starptautiskā vidē un dažādi produkti, kuri ir kļuvuši par ikdienas precēm: mobilais tālrunis, dators, greipfrūti, sporta apģērbu zīmoli un citi, nebūtu pieejami visā pasaulē. Arī reģionalizācija ir padarījusi tirdzniecību atvērtāku starp reģionā esošajām valstīm, jo starp tām eksistē brīvā tirdzniecība un uzņēmumi var brīvi konkurēt. No otras puses, pret pārējām valstīm šim reģionam tomēr eksistē ierobežojumi, kas var bremzēt starptautisko tirdzniecību. Lai gan Pasaules Tirdzniecības Organizācijā ir lielākā daļa ekonomiski aktīvo valstu un to starpā nevajadzētu eksistēt tirdzniecības barjerām, tomēr var izmantot arī citas ne-tarifu barjeras kā piemēram augstas kvalitātes prasības. Tādēļ ir vairāki aspekti, kā globalizācija un reģionalizācija ietekmē starptautisko tirdzniecību un kas jāņem vērā uzņēmumam uzsākot plānot starptautiskā mārketinga stratēģiju un ieiešanu jaunā tirgū.
