Latviešu valoda ir viena no vecākajām un vēsturiskā nozīmē bagātākajām indoeiropiešu valodām, kas saglabā Baltijas valodu unikālās iezīmes un struktūras, kas nav līdzīgas citām valodām pasaulē. Latviešu valodas saknes meklējamas senajās baltu ciltīs, kas dzīvoja tagadējās Latvijas un Lietuvas teritorijās, un tās attīstība ir cieši saistīta ar šo seno iedzīvotāju kultūras, ticību un ikdienas dzīvi. Baltu ciltis bija savstarpēji saistītas gan ģeogrāfiski, gan kultūras ziņā, un to valodas mijiedarbība veidoja pamatu mūsdienu latviešu valodas dialektiem.
Agrīnie vēstures avoti liecina, ka senie latvieši izmantoja gan mutisku saziņu, gan dažādus simboliskus rakstus, piemēram, zīmes uz koka, akmens vai metāla priekšmetiem, kas atspoguļoja ikdienas darbību, saimniecību un rituālus. Šī mutiskā tradīcija nodrošināja valodas saglabāšanos un tās attīstību gadsimtu gaitā, jo stāsti, dziesmas un sakāmvārdi tika nodoti no paaudzes paaudzē. Šī valodas nodošana mutiski veicināja bagātu leksikas krājumu un veidoja pamatu dialektu dažādībai, kas vēlāk kļuva par literārās valodas bagātināšanas avotu.
…
