Gistava Flobēra romānā „Bovarī kundze” parādās daudzi tēli, kas ļoti labi parāda sabiedrību, kura pastāvēja tajā laikā. Katram tēlam ir savi uzskati par dzīvi, un vislabāk tos var izprast, izlasot, kādas ir tēla attiecības ar citiem cilvēkiem. Viens no galvenajiem šī atmaskotājromāna tēliem ir ārsts Šarls Bovarī.
Jau pašā romāna sākumā, kur Šarls vēl ir mazs puika, autors ļoti labi parāda viņa biklumu attiecībās ar citiem cilvēkiem, kā arī to, ka Šarls parasti dara, ko grib: „Viņš gāja pie strādniekiem un ar velēnu pikām trenkāja kovārņus, kas aizspurdza. Viņš ēda pa gravmalām kazenes, ar vicu dzenāja tītarus, pļaujas laikā kaltēja sienu, skraidīja pa mežu, lietainās dienās zem baznīcas portāla lēca klases un lielos svētkos lūdzās ķesteri ļaut palīdzēt zvanīt [..]” Manuprāt, šīs Šarla īpašības diezgan spilgti izpaužas arī visā pārējā romānā, jo viņš, lai gan reizēm ir diezgan gļēvs, tomēr panāk to, ko grib, piemēram, apprec Emmu.…
