-
Aušanas tradīcijas Vidzemē 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Aušanas vēsture Vidzemē | 4 |
2. | Vidzemes audēji un viņu darba raksturs 19.gs. | 5 |
2.1. | Mājamatnieki | 5 |
2.2. | Amatnieki | 6 |
2.3. | Mājrūpnieki | 7 |
3. | Audēju darbarīki un paņēmieni | 9 |
3.1. | Pavedienu sagatavošanas rīki | 9 |
3.2. | Audekla uzvilkšanas rīki | 10 |
3.3. | Aušanas rīki un iekārtas | 10 |
3.4. | Aušanas darbarīku iegāde | 10 |
3.5. | Krāsošana | 10 |
3.6. | Balināšana | 12 |
3.7. | Gludināšana un velšana | 12 |
4. | Audumi un to izmantošana | 14 |
4.1. | Apģērba audumi | 14 |
4.2. | Gultas drēbju audumi | 18 |
4.3. | Telpu iekārtas audumi | 20 |
4.4. | Saimniecībā lietojamie audumi | 23 |
Nobeigums | 24 | |
Izmantotā literatūra un avoti | 25 |
Latviešu aušanas māksla attīstījusies daudzu gadsimtu laikā un tautas kultūrā izveidojusies par spilgtu, izteiksmīgu parādību. Pētījumā izvēlēts viens no Latvijas vēsturiski etnogrāfiskajiem apgabaliem – Vidzeme, toreizējās Vidzemes guberņas dienvidu daļa (Cēsu, Rīgas, Valkas un Valmieras) latviešu apdzīvotie apriņķi, kur 19.gs. otrajā pusē aušana kā nodarbošanās nozare attīstījās visintensīvāk un izveidojās Baltijas mērogā nozīmīgi mājrūpniecības centri. Savukārt mūsdienu daiļamatniecībai Vidzeme devusi visvairāk tautas daiļamata meistaru. Arī mūsdienu tautas lietišķajā mākslā raksturīgie krāsu salikumi un ansambļu veidošanas principi sakņojas galvenokārt Vidzemes tradīcijās.
Aušanas kā nozares un tekstiliju darināšanas tehniku izzināšana dod vērtīgus atzinumus tautas kultūras izpratnē. …
Aušanas tradīcijas Vidzemē 19.gs. beigas 20.gs. sākums
