Автор:
Оценка:
Опубликованно: 27.12.2019.
Язык: Латышский
Уровень: Средняя школа
Литературный список: 9 единиц
Ссылки: Не использованы
  • Эссе 'Vendi', 1.
  • Эссе 'Vendi', 2.
  • Эссе 'Vendi', 3.
  • Эссе 'Vendi', 4.
  • Эссе 'Vendi', 5.
  • Эссе 'Vendi', 6.
  • Эссе 'Vendi', 7.
Фрагмент работы

Secinājumi
1.) Vendu etnosa nosaukums atvasināts no Ventas upes nosaukuma Winda, kas savukārt ir saistāms ar Ventspils seno nosaukumu Windau, nevis Cēsīm.
2.) Lai gan jautājums par vendu etnisko piederību joprojām ir atvērts, jaunākajos pētījumos tos iedala kā atsevišķu Baltijas jūras reģiona Baltijas somu etnosu.
3.) Par galvenajām vendu apdzīvotajām vietām pēc arheoloģiskā materiāla un Indriķa hronikas teksta tiek uzskatītas trīs. Vēsturiski vendi apdzīvoja Rīgas jūras līča dienvidu un daļēji rietumu piekrasti- Miera Kursas kuršu zemi. Pēc tam apmetās Rīgas teritorijā – Senajā kalnā- tagadējā Esplanādē. Pēc Senā kalna atstāšanas apmetās vairākās vietās Vidzemē, taču lielākā pašreiz zināmā kolonija bija izveidojusies Cēsīs.
4.) Arheoloģiskajos izrakumos pēdējo trīs gadsimtu laikā tieši Cēsu apkārtnē ir atrasti visvairāk apbedījumu, kas nepārprotami ļauj identificēt vendus. Jau 1884.gada arheoloģiskajos izrakumos Riekstu kalnā, tika atklātas mūra sienas paliekas. Tika secināts, ka hronikā minētā Cēsu Vecā pils celta 1207. gadā Riekstu kalnā. Tās sastāvā ietilpa pils, apmetne, kapulauks, pilsnovads, kuru jaunākos laikos dēvēja par vaku jeb pagastu, un pārceltuve pār Gauju

Коментарий автора
Atlants