-
Datu struktūras. Kārtošanas algoritmu salīdzinājums
Nr. | Название главы | Стр. |
ANOTĀCIJA | 2 | |
IEVADS | 4 | |
1. | QUICK SORT | 5 |
1.1. | Algoritms | 5 |
2. | TIMSORT | 6 |
3. | BEAD SORT | 8 |
3.1. | Algoritma pārskats | 8 |
3.2. | Sarežģītība | 8 |
4. | COMB SORT | 9 |
4.1. | Algoritms | 9 |
SECINĀJUMI | 10 | |
LITERATŪRA | 11 |
Atstarpe sākas ar lielumu, kas atbilst saraksta garumam, kas izdalīts ar sarukšanas faktoru, un saraksts ir sakārtots ar šo vērtību kā atstarpi. Tad atstarpe ir izdalīta ar sarukšanas faktoru vēlreiz, saraksts ir sakārtots ar jauno atstarpi un process atkārtojas, kamēr atstarpe ir 1. Šajā punktā, Comb sort turpinās, izmantojot atstarpi 1 līdz saraksts ir pilnībā sakārtots. Beigu daļā tas ir ekvivalents Bubble sort, bet tā kā lielākā daļa bruņurupuču ir likvidēti, Bubble sort būs efektīvs.
Sarukšanas faktoram ir liela ietekme uz Comb sort efektivitāti. Oriģinālajā rakstā, autors iesaka faktora vērtību 1.3. Vērtība, kas ir pārāk maza, palēnina algoritma darbību, jo būs jāveic vairāk salīdzinājumu. Vērtība, kas ir pārāk liela, nozīmē, ka salīdzinājumi netiks veikti. Testējot Comb sort, tika nākts pie secinājuma, ka vērtība 1.3 ir vislabākā.
SECINĀJUMI
Kā noskaidrojām, tad no aprakstītajiem algoritmiem, visefektīvākais izrādījās Timsort, bet visvienkāršākais – Comb sort. Kā jau bija minēts, algoritmu apstrādes laiks mainās no n^2 līdz pat n. Lielākoties šis laiks ir n*Log(n). Ātrākie no šiem algoritmiem ir paredzēti lielākiem datu apjomiem, nekā lēnākie, līdz ar ko arī izpildes laiks netiek būtiski ietekmēts, ja tiek izvēlēts pareizais algoritms konkrētajai darbībai. Kā minēts, algoritmi sastāv ne tikai no dažādām procedūrām, bet arī viens no otra.
…
Datu struktūras. KĀRTOŠANAS ALGORITMU SALĪDZINĀJUMS Algoritmi tiek sastādīti dažāda veida informācijas apstrādei. Bieži ir jāapstrādā lieli vienveidīgas informācijas masīvi. Šādos gadījumos izdevīgāk un ātrāk būtu, ja šī informācija būtu kaut kādā veidā apstrādāta. Ar sakārtotu informāciju ir vieglāk strādāt. Sakārtotas informācijas masīvos ir vieglāk atrast vajadzīgos datus, ērtāk pārliecināties, vai mūs interesējošais ieraksts šajā masīvā vispār eksistē. Sakārtotā masīvā ir vieglāk izdarīt izmaiņas. Sakārtotus masīvus ir daudz vieglāk salīdzināt savā starpā. Sakārtotus masīvus ir vieglāk papildināt tā, lai sakārtojums paliktu spēkā. Informācijas kārtošana ir ļoti būtiska datoru darba sastāvdaļa. Daudzu gadu laikā konstatēts, ka aptuveni 25% - 30% datoru darbības laika tiek patērēts, lai kaut kādā veidā kārtotu informāciju. Tāpēc ir izstrādāti visdažādākie algoritmi un metodes, kā šos algoritmus salīdzināt savā starpā. Tas, kādu algoritmu izdevīgāk izvēlēties, atkarīgs arī no “izpildītāja komandām” - no tā, ko un cik ērti mēs varam veikt kārtošanas procesā.
