-
Valsts būtība un funkcijas
Birokrātiju skar vides problēmas, piemēram, tās konservatīvismu ir grūti kontrolēt un tieši tāpēc sabiedrība bieži vien birokrātiju izprot ar smagnēju nozīmi, turklāt tas skaidrojums arī ar to, ka birokrātijai pietrūkst popularitātes. Kā mīnusu var minēt arī to, ka birokrātijas rokās ir milzīgs daudzums ar varu un tā varētu mainīt un pieņemt gandrīz jebko.
Profesionālā ētika rada birokrātijas statusu. Birokrātija ir sastopama katrā valstī, jo tā veic politikas organizēšanas un pārvaldīšanas funkcijas.
Sabiedriskais līgums.
Šis līgums rodas, jo sākotnēji visa pasaule ir sabiedrības īpašums un privātīpašumu var iegūt, ieguldot darbu. Lai varētu risināt konfliktu, kas rodas īpašumu sadales procesā, rodas “Sabiedriskais līgums”.
Lai runātu par valsts rašanos tiek pieminēti divi pamatlicēji šai idejai. Pirmkārt, Tomass Hobbes, kurš iestājās par nežēlīgu politisko vidi. Viņš pārstāvēja arī domu par to, ka vara tiek nodota no paaudzes uz paaudzi un ka suverēns nekad neizzudīs. T.Hobbes atbalstīja konservatīvisma idejas un valsts neiejaukšanos dažādās indivīda gribas izpausmēs.
…
Valsts būtība kā tāda ir grūti pierādāma, tās eksistence ir apstrīdāms jēdziens. Skaidrs ir tas, ka, lai būtu iespējams runāt par valsti kā tādu ir nepieciešama teritorija, iedzīvotāji un vara. Vara tiek sadalīta: likumdevēja varā, izpildvarā un tiesu varā. Politisko institūciju apvienotāja ir valsts, savukārt valdība reprezentē organizētu rīcības modeli. Birokrātijas nozīmība slēpjas tajā, ka to varētu dēvēt arī kā “valsts mugurkaulu”. Birokrātija tiek skaidrota kā īpaša organizācija ar privilēģijām. Tā nepieciešama: ekspertīzes veikšanai, koorparatīvismam un atbildībai. Lai varētu risināt konfliktu, kas rodas īpašumu sadales procesā, rodas “Sabiedriskais līgums”.