Vēsturiskās apziņas pavērsiens ir nevis tās atbrīvošanas no dogmas pinekļiem, bet gan tās būtības pārmaiņa (192).
Nē tikai avoti ir sastopami kā teksti, arī pati vēsturiskā īstenība ir teksts, kas jāsaprot (192).
Historikas pamats ir hermeneitika. Vēstures grāmata ikvienai tagadnei ir tumsā ilgstošs fragments. Vēstures universālajai kopsakarībai nepiemīt noslēgtība (193).
Domāt vēsturiski nozīme, ka ikvienam laikmetam tiek atzītas pašas laikmeta eksistences tiesības, paša pilnība (194).…
