Latvija ir necila lielajiem pasaules standartiem. Neesoša rietumpasaules iedzīvotājiem. Nezināma citiem, bet ne man. Latvija- mana dzimtene, manas mājas, vieta, kurai jūtos piederīga, vieta, kur sastapt savs mīļos cilvēkus.
Lai gan Latvijā nav nedz pasaulē lielāko klanu, nedz upju, nedz ūdenskritumu, nedz ezeru, tā vienmēr ir un būs mana skaistākā un mīļākā vieta uz zemes. Jo galu galā skaistums jau neslēpjas lielumā un ārienē. Ir jāsajūt Latvijas dzestrie rīti, vēlās rudens saules pieskārieni, rītu aukstā rasa, kas glaužas pie basajām kājām, ar rasu izrotātie zirnekļu tīkli, un tikai tad mēs patiesi jūtam un redzam īsto Latvijas, manas dzimtenes, skaistumu.…
