Tomēr attiecībā uz pabalstiem, kas tiek piešķirti šobrīd un kādi tie būs pēc 01.06.2017 gada Latvijas iedzīvotājiem nav pamata justies diskriminētiem. Tāpat arī mēs izceļojam uz valstīm, kur šķietami ir labāki dzīves apstākļi un, protams, vēlamies, lai mums būtu tādas pašas tiesības kā valsts pamatiedzīvotājiem. Piemēram, Lielbritānija lielo imigrantu pieplūduma dēļ saprata, ka ir jāmaina sociālā politika attiecībā uz pabalstu izmaksāšanas shēmām kā arī lai pasargātu sevi pieņēma pat kardinālu lēmumu izstāties no Eiropas Savienība. Latvijas iedzīvotājs, strādājoša persona maksā nodokļus, bet arī par apgādībā esošām personām saņem atvieglojumus un valsts izmaksāto pabalstu attiecīgā apmērā un iespējams matemātisko aprēķinu rezultātā šīs summas ir vienlīdzīgas.
Attiecība par bēgļa tiesībām jāsaka, ka to ir daudz un tās ir maksimāli labvēlīgas.
Tomēr bēgļu pienākumi šim jautājumam būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Apzinoties, ka bēglis ir persona, kas pamatoti baidās no vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem. Saprotot, ka bēglis ir persona, kuru vada bailes – pēc vispār pieņemtas definēšanas, katra situācija ir jāizvērtē individuāli. Jo pastāv risks kā uzņemot bēgļus mēs radam draudus paši sev.
Tomēr attiecīgais jautājums ir daudz globālāks, iespējami mākslīgi radīts vai vienkārši neatrisināms, kas, protams, ir bēdīgi.
…
