Sekojot jaunlatviešu aicinājumam, valodas kuplināšanā iesaistījās daudzi 19.gs beigu un 20. gs. Sākuma rakstnieki un dzejnieki – Auseklis, Andrejs Pumpurs, brāli Kaudzītes, Rūdolfs Blaumanis, Aspazija, likdami pamatus labas tradīcijas, kas dzīva arī mūsdienās. Viņi valodnieciskajā darbība galvenokārt izpaudās vai nu jaunu vārdu darināšanā, vai arhaismu atdzīvināšanā un izlokšņu vārdu atgādināšanā.
Visnesavtīgāk par latviešu valodas bagātināšanu un labskaņu gādāja Rainis. Dzejnieks jaunības gados daudz laika veltīja valodas studijām, pasaules klasiķu J.V. Gētes, V. Šekspīra, A. Puškina darbu lasīšanai oriģinālā, vērīgi ieklausījās tautas dzīvajā valodā. Modās vēlme iegūtās zināšanas praktiski izmantot. Par lielāko pārbaudījumu izvērtās J . V. Gētes traģēdijas „Fausts” tulkošana. Latviskot vairāk nekā vienpadsmit tūkstošus sarežģītu dzejas rindu. …
