Kopš pirmsākumiem cilvēks ir mēģinājis iemūžināt sevi un pasauli sev apkārt. Paskatīties it kā no malas un kādam ar to kaut ko pavēstīt.
Kino aizmetņi, manuprāt, ir meklējami krietni pirms burvju laternām un ēnu teātriem. Jau akmens laikmeta alu zīmējumos manāmas kino iezīmes. Protams, ne jau tehnoloģiju ziņā, bet gan sižetiskajā.
Arī tikko pieminētās burvju laternas, kuras bija pazīstamas Persijā un Ķīnā jau 11. gs., liecina par kino izpausmju senumu.
Kino, kā māksla aizsākās 19. gs. beigās. Lai arī pirmās ziņas par "kustīgu fotogrāfiju" seansiem datētas ar 1888. gadu, par kino dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1895.gada 28.decembris, kad Parīzes kafejnīcā "Grand Café", Kapucīnu bulvārī Nr. 14, brāļi Limjēri pirmo reizi izrādīja savas kustīgās bildītes par maksu. Tiesa, pats pirmais maksas kino seanss notika 1894.gadā Ņujorkā, ieejas biļete maksāja 25 centus, un šo seansu apmeklēja aptuveni 500 cilvēku.
19. gs. beigu un 20. gs. agrīnās filmas, principā, kustīgās fotogrāfijas, bija līdz minūtei garas, parasti vienā kadrā, statiskas. Lielākoties ikdienišķu situāciju atainojums, bez īpašas dramaturģijas un stāsta. Stāstījums ļoti vienkāršots.
…
